Par šādu Lietuvas kriminālkodeksa papildinājumu otrdien, Lietuvas Okupācijas un genocīda dienā, Lietuvas Seimā balsojuši 96 deputāti, pret to iebilduši pieci parlamenta locekļi, bet vēl 32 deputāti no balsošanas atturējušies.
Šīs likumdošanas iniciatīvas autore, Seima Tēvzemes savienības - Lietuvas kristīgo demokrātu (TS-LKD) frakcijas deputāte Vilija Aleknaite-Abramiķiene, paudusi gandarījumu, ka tā kalpos centieniem panākt vēsturisko taisnīgumu, neļaujot izkropļot vēstures patiesības.
Viņa atgādinājusi, ka šāds papildinājums izstrādāts jau iepriekšējā Seimā, bet toreiz to pieņemt nav izdevies.
"Mūsu valsts pieredze pārliecinoši parādījusi, ka, neraugoties uz atšķirībām ideoloģijās, divi totalitārie režīmi - nacisms un komunisms - izdarījuši noziegumus pret cilvēcību, tāpēc nedrīkst vienu režīmu nosodīt, bet otra noziegumus noklusēt," uzsvērusi Aleknaite-Abramiķiene.
Pēc deputātes teiktā, Eiropas Savienība savām dalībvalstīm uzliek par pienākumu atzīt holokausta noliegšanu par noziegumu, un šis papildinājums pieņemts saskaņā ar ES lēmumu par rasisma un ksenofobijas un to izpausmju apkarošanu ar krimināltiesiskiem līdzekļiem.
Jaunais Lietuvas kriminālkodeksa papildinājums paredz naudassodu, brīvības ierobežošanu, arestu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem personām, kuras publiski noliegs vai atbalstīs PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenoto genocīdu vai citus noziegumus pret cilvēcību Lietuvas Republikā, kā arī smagus noziegumus, kas pret Lietuvu un tās iedzīvotājiem izdarīti 1990. un 1991.gadā. Naudassodi var tikt piespriesti arī personām, kuras noliegušas genocīdu vai citus noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus vai rupji noniecinājušas to nozīmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!