Saskaņā ar pērn pieņemto ANO Ģenerālās Asamblejas lēmumu pirmo reizi 18.jūlijs pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā Nelsona Mandelas diena, tādējādi godinot bijušā DĀR līdera ieguldījumu konfliktu risināšanā, rasu savstarpējo attiecību uzlabošanā un cilvēktiesību veicināšanā.
Šai dienā cilvēki gan Dienvidāfrikā, gan citur pasaulē aicināti veltīt darbam sabiedrības labā 67 minūtes, pieminot tos 67 gadus, kurus saviem augstajiem mērķiem veltījis Mandela. Šim aicinājumam veltītas iniciatīvas notikušas gan pašā DĀR, gan citviet pasaulē - no Sudānas un Zambijas līdz Spānijai un Kazahstānai.
Dzimšanas dienā Mandelu apsveikuši daudzu pasaules valstu līderi, tai skaitā ASV prezidents Baraks Obama. "Esam pateicīgi par viņa īpašo vīziju, kas nes mums svētību joprojām," viņš uzsvēris savā apsveikumā.
Pats gaviļnieks šo dienu pavadījis klusi un mierīgi, tuvinieku mīlesības lokā, kā raidsabiedrībai BBC pastāstījusi viņa sieva Grāsa Mašela. "Viņš jūtas labi un ir vesels, viņš gan kļūst vecāks un vārgāks, tomēr vienlaikus ir pilnīgi vesels, dzīvīgs un mundrs."
Tūkstošiem cilvēku bija sapulcējušies Mandelas dzimtajā Mvezo ciemā, kur DĀR prezidents Jakobs Zuma viņu godināja kā "vienotības un tolerances simbolu".
Aparteīda režīms Mandelu 27 gadus turēja ieslodzījumā, taču 1990.gadā, iznākot brīvībā, viņš joprojām bija uzticīgs demokrātijas principiem un spēja panākt vienošanos par vispārēju vēlēšanu tiesību atzīšanu.
1993.gadā viņš līdz ar toreizējo baltādaino Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku de Klerku saņēma Nobela Miera prēmiju par vienošanos, kas ļāva īstenot miermīlīgu aparteīda režīma izbeigšanu un pāreju uz demokrātiju.
1994.gadā Mandela kļuva par pirmo tumšādaino DĀR prezidentu un vadīja valsti līdz 1999.gadam. Kopš 2004.gada viņš sabiedrībā rādījies reti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!