Cilvēki izlietojuši ūdeni, kas spontāni atjaunojas ūdenstilpēs, zāli, kas aug ganībās, jūras un ezeru zivis, auglīgās augsnes un mežu platības.
Vienlaikus beigušās arī atkritumu glabāšanai izmantojamās platības.
"Global Footprint Network" jau daudzus gadus aprēķinājusi dažādo dzīves veidu ietekmi uz vidi, pretstatot gada laikā cilvēces izmantotos resursus un planētas iespējas tos atjaunot.
Cilvēces atstāto ietekmi uz vidi organizācija salīdzina ar kājas pēdas nospiedumu.
No 22.augusta cilvēce jāpasludina par ekoloģiski bankrotējušu, atsaucoties uz "Global Footprint Network", vēsta itāliešu laikraksts "La Repubblica". Taču, tā kā apstāties nav iespējams un alternatīvas nav atrastas, mēs problēmu risināsim, parādzīmes nododot mūsu mazbērniem, t.i., atvirzot problēmu nākotnē.
Mēs iegūsim ūdeni tajos pazemes slāņos, kurus neatjauno lietus ūdeņi. Mēs aktivizēsim ganību lopkopību, par labu tuksnešiem upurējot laukus un pļavas. Mēs iztukšosim jūras un upes, izķerot vairāk zivju, nekā ļauj to dabīgā atražošanās. Mēs katru minūti zaudēsim mežu platības, kas pielīdzināmas 65 futbola laukumiem. Vienlaikus mēs ļausim siltumnīcefekta gāzēm pārņemt atmosfēru, pār mūsu galvām veļot karstuma viļņus, kas veicinās biežākus plūdus un ugunsgrēkus, raksta "La Repubblica".
Kā uzskata itāliešu zinātnieks Roberto Brambilli, mūsu ietekmes mazināšanai uz apkārtējo vidi nevajagot daudz - esot tikai jāēd mazāk gaļas, reizēm jāpārvietojas ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis ar automobili un jāizmanto alternatīvie enerģijas avoti.
Viņš iesaka arī ņemt paraugu no indiešiem un ķīniešiem, kuri izmantojot tikai nepieciešamo un vairāk nekā pusi resursu atstājot citām sugām.
Pretējā gadījumā mūsu pašreizējo prasību izpildei būtu nepieciešama pusotru reizi lielāka planēta, secina "Global Footprint Network".
Iepriekš organizācija aplēsusi, ka gadījumā, ja visi cilvēki uz Zemes dzīvotu kā amerikāņi, viņiem būtu nepieciešamas četras planētas. Izpētot 100 valstis, tika noskaidrots, ka 80% no tām patērē vairāk resursu, nekā spēj nodrošināt to teritorija.
Lai gan eiropieši patērējot un izmetot atkritumos divreiz mazāk resursu, ilgtermiņā arī tas esot planētai nepanesams slogs.
Vismazāk resursu patēriņu un vides piesārņošanu izraisot iedzīvotāji tādās nabadzīgajās valstīs kā, piemēram, Haiti, Malāvija, Nepāla vai Bangladeša. Tur vidēji uz iedzīvotāju nepieciešams tikai pushektārs, taču šo valstu teritorija bieži arī to nevar nodrošināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!