MI5 dokumenti: Čērčils pie varas nāca vācu spiedzes veiksmes rezultātā

Ir liecības, ka tolaik 30 gadus vecajai bijušajai balerīnai 1940.gada pavasarī izdevies iefiltrēties Norvēģijā izvietoto sabiedroto spēku štābā un nodot Vācijai slepenus dokumentus, kas noveda pie smagās britu un franču korpusa sakāves, kura izraisīja Lielbritānijas kabineta krišanu, ļaujot izveidot koalīcijas valdību Čērčila vadībā.

Marinas Lī vārds varasiestāžu uzmanību pirmo reizi piesaistīja jau 1942.gadā, liekot domāt, ka Norvēģijas operācijas neveiksmē nav vainojamas tikai militārpersonu kļūdas.

Par Lī darbību britiem pavēstīja pārvervētais Vācijas aģents Gerts van Vijks, kuram par spiedzes gaitām savukārt bija pastāstījis kāds cits aģents, kas pazīstams kā fon Finkelšteins.

Kā liecinājis Vijks, lai izzinātu britu ģenerāļa Kloda Okinleka komandētā korpusa plānus, Vācijas izlūkdienests uz sabiedroto štābu Trumsē nosūtīja sievieti, kura ceļojusi, izmantojot Zviedrijas pasi. Kā stāsta aculiecinieki, viņa bijusi žilbinoša skaistule - slaida, ar izcilu figūru, satriecošām kājām, dabīgi blondiem matiem un izmeklētām manierēm.

Spiedzes iegūtās ziņas ļāva vācu spēkiem pārgrupēties un kaujā par Narvīku sakaut Okinleka korpusu.

Kā vēsta britu laikraksts "The Times", pirms sabiedroto spēku sagrāves ielenktās Narvīkas vācu garnizona komandants pat plānojis savu vienību atkāpšanos uz Zviedriju, un, tikai pateicoties ar Lī valdzinājuma palīdzību iegūtajiem britu plāniem, izdevies mainīt situāciju par labu vāciešiem, kas noveda pie Norvēģijas kapitulācijas 10.jūnijā.

Kā apgalvoja Vijks, vācu spiedze bijusi Lī. Viņas vecākus esot noslepkavojuši Krievijas boļševiki, bet viņa pati 1917.gadā pēc tā dēvētās oktobra revolūcijas esot emigrējusi uz Skandināviju, kur apprecējusies ar norvēģu inženieri Eineru Andreasu Lī. Kādu laiku Lī vadījusi baleta skolu Oslo, un, kā stāsta ļaudis, kas viņu pazinuši, Marinai paticis arī zīlēt, izmantojot kārtis.

Jau 1942.gadā Vijka stāstīto apstiprināja notvertais Vācijas aģents Hamsens, kurš, tāpat kā Vijks, tika turēts britu nopratināšanas centrā "Nometne 020".

Pēc kara vēl viens vācu aģents - Džons Dolārs -, sniedzot liecības franču pratinātājiem, atzina, ka pazinis Lī. Kā stāstīja Dolārs, pirms laulībām viņas uzvārds esot bijis Gubanova. Taču saskaņā ar viņa versiju Lī neesot bēgusi no boļševikiem, bet jau komunistu režīma laikā mācījusies Maskavas baleta skolā un vēlāk viesizrādēs apmeklējusi visu Eiropu.

Dolārs arī apgalvoja, ka viņa bijusi personīgi pazīstama ar komunistiskās Krievijas diktatoru Josifu Staļinu un viņa tuvākajiem rokaspuišiem.

Savukārt viņas vīrs esot bijis Norvēģijas Komunistiskās partijas biedrs. Drīz pēc laulību noslēgšanas pāris pārtraucis faktisko kopdzīvi, taču tas neesot traucējis Marinai pārcelties uz dzīvi Norvēģijā. Tikai tur, kā apgalvojis Dolārs, 30.gadu sākumā viņa atteikusies no komunistiskās pārliecības, bet pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas viņu savervējis Vācijas militārais izlūkdienests "Abwehr".

Kā izdevies noskaidrot MI5, 40.gadu sākumā Vācijas slepenpolicija "Gestapo" Marinu Lī nosūtījusi uz Madridi, kur viņa, domājams, uzturējusies līdz kara beigām.

Kā liecina spiedzes dosjē, par savu darbu Spānijā viņa mēnesī saņēmusi piecus tūkstošus pesetu.

1947.gadā britu izlūkdienests nosūtīja apkārtrakstu visām jūras ostām un lidostām, uzdodot informēt MI5 gadījumā, ja Marina Lī mēģinātu ieceļot Lielbritānijā, jo pastāvēja aizdomas, ka pēc nacistiskās Vācijas sagrāves viņa varētu pāriet PSRS dienestā.

Trīs gadus pēc Otrā pasaules kara britu izlūkdienests mēģināja uziet Marinas Lī pēdas, taču neveiksmīgi.