tock.xchng
Foto: stock.xchng
Polijā otrdien notiek arodkustības "Solidaritāte" 30.gadadienas svinības, tomēr tās leģendārais līderis, Nobela miera prēmijas laureāts un bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa attiecies tajās piedalīties un paudis uzskatu, ka "Solidaritātei" pienācis laiks no arodbiedrības kļūt par sociālu kustību, vēsta Polijas radio.

"Solidaritātei" ir jābeidz vicināt lozungus, otrdien intervijā radiostacijai sacīja Valensa, kritizējot kustību, ka tā ir kļuvusi pārāk politiska.

"Polijai ir vajadzīga "Solidaritāte" kā sociāla kustība, nevis arodbiedrība," uzsvēra kustības bijušais līderis.

Intervijā izdevumam "Polska The Times" Valensa atzina: "Man nepatīk loma, ko uzņēmušās ["Solidaritātes"] arodkustības. Man nav svētku noskaņojuma. (..) Man nav spēka izmainīt dažas lietas, un es nevēlos sarīkot scēnu."

Tomēr "Solidaritātes" pašreizējā vadība nav vienīgie Valensas rūpesti. Bijušais prezidents arī gaida spriedumu prāvā, kas uzsākta pēc tam, kad viņš vērsās tiesā pret aktīvistu un žurnālistu Kšištofu Viškovski. Viņš apsūdz Valensu, ka tas savulaik bijis komunistu aģents ar segvārdu Boleks. Šī hipotēze apskatīta arī 2008.gada grāmatā par "Solidaritātes" līderi.

"Es zinu savus nopelnus," apliecināja Valensa. "Es zinu, tas biju es, kurš vadīja cīņu par Poliju."

Konflikti ar vadošajiem "Solidaritātes" biedriem, arī Lehu un Jaroslavu Kačiņskiem, noveda pie tā, ka Valensa pakāpeniski attālinājās no arodkustības, līdz 2006.gadā no tās izstājās.

Valensa sūdzas, ka mūsdienās "Solidaritāte", atbalstot Kačiņsku Likuma un taisnīguma partiju, ir kļuvusi pārlieku politiska.

1980.gada augusta vienošanos rezultātā pirmo reizi kādā komunistu bloka valstī tika izveidota no režīma neatkarīga arodbiedrība. Otrdien Gdaņskā notiek svinības par godu vienošanās 30.gadadienai.

Svinību laikā tiks izrādīts pazīstamā amerikāņu avangarda teātra režisora Roberta Vilsona iestudējums ""Solidaritāte" - tavu eņģeli sauc Brīvība". Katra no iestudējuma četrām daļām veltīta kādai svarīgai ar "Solidaritāti" saistītai personai - pāvestam Jānim Pāvilam II, Leham Valensam, komunistu režīma slepenā dienesta nogalinātajam katoļu priesterim Ježijam Popeluško un Annai Valentinovičai - vienai no kustības dibinātājiem. Viņa zaudēja dzīvību šogad Smoļenskas aviokatastrofā.

Iestudējumā tiks izmantoti kuģu būvētavas ainavas elementi - ceļamkrāni, darbnīcas, jumti un zāle, kurā tika parakstīta vienošanās ar komunistu režīmu.

Režisors apliecināja, ka iestudējuma ideja ir parādīt "Solidaritāti" kā masu kustību, kas spējusi ietekmēt pasaules vēsturi.

1980.gadā izveidotā "Solidaritāte" nepilnas desmitgades laikā panāca totalitārā režīma krišanu Polijā, kas savukārt noveda pie visas PSRS kontrolētās impērijas sabrukuma.

Par robežšķirtni cīņā pret komunistisko režīmu tiek uzskatīts 1980.gada 31.augusts, kad tika parakstīts līgums starp varasiestādēm un streikojošajiem Gdaņskas kuģubūvētavas strādniekiem, kurus vadīja vēlākais "Solidaritātes" līderis Valensa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!