Viņš norādīja, ka fašisma draudi ir tik spilgti, ka būtībā novērš sabiedrības uzmanību no bažām par Vladimira Putina vadītās un pārvaldītās politiskās sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.
"Komunisms un fašisms ir divi galvenie politiskie riski Krievijai nākamo 20 gadu laikā, tāpat kā tas ir bijis arī pēdējos 20 gadus," Krievijas Investīciju samita laikā ziņu aģentūrai "Reuters" izteicās Čubaiss.
"(..) es uzskatu fašismu par milzīgu draudu valstij, un visas šīs diskusijas par Putinu vai (prezidentu Dmitriju) Medvedevu, Medvedevu vai Putinu nobāl salīdzinājumā ar šīm briesmām."
Čubaiss atsauca atmiņā Krievijas neseno reformu autora Jegora Gaidara brīdinājumu. Gaidars atkārtoti vilka paralēles starp postpadomju Krieviju un Veimāras Republiku Vācijā pēc Pirmā pasaules kara, kuru iznīcināja Ādolfa Hitlera nākšana pie varas 1933.gadā.
"Fašisma radītās briesmas vēl nav pilnībā parādījušas sevi, un es uzskatu, ka tās ir briesmas, kas var saraut Krieviju gabalos," uzsvēra 55 gadus vecais Čubaiss, kurš bija Kremļa administrācijas vadītājs prezidenta Borisa Jeļcina laikā deviņdesmitajos gados.
"Mēs ieejam desmitgadē, kad šīs politiskās briesmas būs galvenās, ja ņem vērā masu imigrāciju un visas no tā izrietošās sekas," atzīmēja Čubaiss.
Krievija ir mājas vairāk nekā desmit miljoniem nelegālo imigrantu, galvenokārt no bijušajām padomju republikām. Tomēr cilvēktiesību aizstāvju grupas uzsver, ka imigranti parasti tiek netaisnīgi vainoti visās Krievijas likstās.
2005.gadā Čubaiss pārcieta slepkavības mēģinājumu, ko, pēc viņa domām, īstenoja grupa nacionālistu bijušā militārās izlūkošanas dienesta pulkveža vadībā, tomēr šogad Maskavas tiesa visus apsūdzētos attaisnoja.
Neskatoties uz Kremļa līdera aicinājumiem pēc vienotības, ultranacionālisti vairākkārt brīdinājuši, ka Krieviju apdraud strauji augošā 20 miljonu lielā musulmaņu kopiena, kas veido aptuveni 14% no valsts iedzīvotāju kopējā skaita - 142 miljoniem.
Čubaiss, kurš savulaik vadīja valsts īpašumu privatizācijas procesu, izpārdodot tos ietekmīgiem uzņēmējiem, tagad ir pārliecināts, ka Krievijai nepieciešams jauns ekonomisko reformu vilnis, lai atdzīvinātu 1,3 triljonus ASV dolāru (0,7 triljonus latu) lielo ekonomiku.
Viņš arī piebilda, ka politiskajiem pārveidojumiem būtu jāpagaida, līdz sāktu darboties ekonomiskās reformas.
"Es varu jums pateikt vienu nelāgu lietu. Šobrīd Krievijā nepastāv prasība pēc politiskās modernizācijas. Jo, lai būtu prasība, ir jābūt sabiedrības grupai, kas to pieprasa."
"Pašreizējos Krievijas apstākļos ekonomikas modernizācija var tikt sākta, un tā būtu jāsāk bez politiskās modernizācijas," norādīja Čubaiss. "Tomēr ekonomikas modernizāciju nav iespējams pabeigt bez politikas modernizācijas."
Čubaiss bieži tiek vainots par to, ka deviņdesmito gadu privatizācijas laikā atļāvis saraust bagātību nelielai saujiņai magnātu, kamēr miljoniem krievu tika atstāti nabadzībā.
Šobrīd Čubaiss ir Putina radītās Krievijas Nanotehnoloģiju korporācijas "Rusnano" vadītājs, kuras mērķis ir līdz 2015.gadam radīt nanotehnoloģiju industriju, kas ražotu produkciju 30 miljardu ASV dolāru (16 miljardu latu) apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!