Paro lidosta Butānā atrodas Himalajos. Patiesībā tā ir iespraukusies šaurā ielejā, bet kalni ap lidostu sasniedz pat 4900 metru augstumu virs jūras līmeņa. Tikai īpaši apmācīti piloti spēj izmanevrēt lidmašīnu cauri koku klāto kalnu lērumam un veiksmīgi to nosēdināt.
Princeses Džuliānas starptautiskā lidosta, Sentmārtena - šīs lidostas lielākā problēma ir skrejceļš, kas ir tikai 2180 metru garš. Šāds skrejceļa garums ir piemērots mazām un vidēja izmēra lidmašīnām, bet, neskatoties uz to, princeses Džuliānas lidosta ir otra aktīvākā lidosta reģionā un tajā tiek apkalpotas tādas lidmašīnas kā "Boeing 747" un "Airbus A340s". Lai nolaistos, tām ļoti zemu jāplanē pār Maho pludmali un izveicīgi jāpārslīd pār lidostas teritorijas žogam.
Reigana nacionālā lidosta, Vašingtona (ASV) - Reigana lidosta atrodas tieši starp divām gaisa zonām, kur lidmašīnām ielidot aizliegts. Lidmašīnu pilotiem, kas vēlas pacelties vai nolaisties Vašingtonas lidostā, nākas lidot virs Potomakas upes un izvairīties no "neaizskaramajām" gaisa zonām virs Pentagona un CIP galvenās ēkas. Pacelšanās no lidostas ir ļoti asa un stāva un papildus tam jāizvairās arī no gaisa zonas virs Baltā nama.
Gibraltāra lidostas austrumu pusē atrodas Vidusjūra, bet rietumu pusē - Algeciras līcis. Arī lidostas skrejceļš ir vien 1828 metru garš, tādēļ lidmašīnas pilotam ir jābūt ļoti uzmanīgam manevrējot.
Matekane lidostā (Lesoto) skrejceļš uzcelts tieši uz 2010 metru augstas klints platformas, tāpēc nolaišanās lidostā pilotiem sagādā krietnu devu galvassāpju. Pie tam skrejceļš ir tikai 399 metru garš! Pirms pacelšanās gaisā lidmašīna dodas brīvajā kritienā no 609 metru augstuma.
Barra lidosta Skotijā atrodas mazā Barras salā Skotijas Hebridu salās. Šī lidosta patiesībā ir plašs, tukšs līcis. Nolaišanās tajā ir atkarīga no paisumiem un bēgumiem.
Tonkontina lidosta, Tegusigalpa, Hondurasa - lidosta atrodas 1000 metru augstumā virs jūras līmeņa un spēj apkalpot lidmašīnas, kas nav lielākas par "Boeing 757". Tās skrejceļš ir 1862 metru garš. Pilotam nākas lidot cauri neapdzīvotai kalnu teritorijai, lai sasniegtu lidostu. Nolaižoties lidmašīnai jābūt 45 grādu leņķī, jo tieši pirms ielejas atrodas valnis, kam jāpārlido pāri.
Džona F. Kenedija starptautiskā lidosta, Ņujorka - lai nolaistos JFK lidostā, pilotiem jāizvairās no lidmašīnām, kas dodas uz kādu no pārējām divām Ņujorkas lidostām - Lagvārdiju vai Ņūarkas lidostu. Papildus tam pilotiem jāievēro 1964. gadā izdotie noteikumi, kas nosaka trokšņa līmeņa samazināšanu.
Madeiras lidosta, Funšala, Madeira - Madeiras lidosta ir iespiesta starp kalniem un Atlantijas okeānu. Piezemēšanās laikā pilotiem jābūt ļoti precīziem un tieši tāpēc piloti ir arī īpaši apmācīti, lai spētu šeit nosēdināt lidmašīnu. Unikālais skrejceļš ir gan paaugstināts, gan pagarināts, lai padarītu tā izmantošanu ērtāku. Tas ir 2743 metru garš. Neskatoties uz to, tuvošanās skrejceļam ir patiesi baisa - pilots lidmašīnu vada kalnu virzienā un tikai pašā pēdējā brīdī pagriež to skrejceļa virzienā.
Juancho E. Yrausquin lidosta, Saba, Nīderlandes Antiļu salas - Juancho E. Yrausquin lidosta atrodas stāvā pussalā, salas ziemeļaustrumu daļā. Spēcīgs vējš ir ierasta parādība salā, tādēļ pilotiem ir jāspēj tam pretoties un pielāgot manevrus negaidītām vēja brāzmām. Skrejceļš ir tikai 396 metrus garš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!