"Tas atgādina smilšu pulksteni, kas lēnām iztek," atzīmēja Potosi pilsoņu komitejas prezidents Selestino Kondori. Viņa vadītā organizācija cenšas panākt ilgtspējīgu rīcību plaukstošajā kalnrūpniecībā, kas šobrīd strauji iztukšo kalnu, cenšoties iegūt sudrabu, svinu, cinku un alvu.
Pateicoties sudraba raktuvēm, Potosi ir viena no bagātākajām Dienvidamerikas pilsētām, taču nupat kļuvusi kalnračiem bīstamāka nekā jebkad. 90 kilometru garie Kerroeiko tuneļi izraisa regulārus zemes nogruvumus, apdraudot strādnieku dzīvības.
Uz darbu raktuvēs katru dienu dodas aptuveni 12 000 cilvēku, ieskaitot daudzus bērnu no nabadzīgajām ģimenēm, kas melo par savu vecumu, lai nopelnītu dienas algu, kas tikai nedaudz pārsniedz vienu ASV dolāru.
Reiz tika apgalvots, ka kalnā slēpto bagātību pietiktu, lai uzbūvētu sudraba tiltu no šīs pilsētas līdz pašai Spānijai - tūkstošiem kilometru garu ceļu pāri Dienvidamerikai un Atlantijas okeānam.
Šobrīd no kalna ik dienu tiek izvestas aptuveni 4300 tonnas zemes un vērtīgo minerālu. Pēc intensīvas izmantošanas piecu gadsimtu garumā raktuvēs ir 619 atvērtas šahtas, no kurām 120 pašreiz tiek izmantotas, un plašs tuneļu tīkls.
Saskaņā ar Kalnraču kooperatīvu federācijas ("Fedecomin") sniegtajiem datiem zemes nogruvumi, tuneļu iebrukšana, krītoši akmeņi un neparedzamas toksisko gāzu izplūdes kopš 2009.gada sākuma prasījušas jau 20 kalnraču dzīvības.
Otrdien, saelpojoties tvana gāzi, gāja bojā kāds 17 gadus vecs strādnieks.
"Ko dara nacionālā valdība lai palīdzētu?" saistībā ar šiem nāves gadījumiem jautā "Fedecomin" vadītājs Hulio Kinoness.
Prasības pēc labākiem drošības pasākumiem un tālāka Kerroriko sabrukuma novēršanas bija pamatā arī 19 dienu ilgajam Potosi iedzīvotāju streikam šā gada augustā, mudinot valdību uzsākt pētījumus par kalna glābšanas iespējām.
Tomēr vietējo iedzīvotāju un amatpersonu vienlīdz stiprā neapmierinātība ar prezidenta Evo Moralesa atturību striktāku noteikumu ieviešanai kopš sekmīgās kaimiņvalsts Čīles 33 ogļraču izglābšanās tikai augusi.
23 gadus veco bolīvieti Karlosu Mamani, kurš kopā ar saviem Čīles kolēģiem bija iesprostots pazemē 69 dienas, kā varoni šonedēļ prezidenta pilī Lapasā apsveica pats Moraless.
"Mūs uztrauc tas, ka prezidents var nekavējoties mobilizēties, lai iesaistītos Čīles sāgā, bet nekad neiesaistās līdzīgos atgadījumos Potosi vai citur Bolīvijā, kur iegruvumiem ir traģiskas sekas," intervijā AFP atzīmēja Kinoness.
Derīgajiem izrakteņiem bagātajā Bolīvijā kalnrūpniecība dod miljardiem dolāru lielu peļņu, un attiecībā uz Potosi raktuvēm, kas kļuvušas par vēsturisku pārticības simbolu, valdība ieņēmusi īpaši atturīgu nostāju, ar saglabāšanas pasākumiem īpaši nesteidzoties.
Potosi raktuves darbojas jau kopš 1545.gada. Vispirms tās izmantoja inku cilts indiāņi, pēc tam - spāņu kolonisti ar saviem tūkstošiem iezemiešu un afrikāņu vergu, kuriem sekoja Bolīvijas valdība, un visbeidzot - privātie uzņēmumi.
Varas iestādes norāda, ka, neskatoties uz ilgstošo izmantošanu, raktuvēs joprojām atrodamas lielas bagātības.
Potosi departamenta raktuvju ministrs Arnulfo Gutjerress AFP paskaidroja, ka ekspluatācijā "atsegti astoņi kalna līmeņi", katrs no tiem aptuveni 30 metrus dziļi kalna struktūrā, bet ir vēl desmit līmeņi, kas satur vērīgos izrakteņus.
"Kalns ir milzīgs, un tā bagātības ir neaprēķināmas," uzsvēra Gutjerress.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!