DuginOsetia
Krievija Baltijas valstis uzskata par saviem ienaidniekiem un starp Maskavu un trim republikām pēc definīcijas nevarot būt labu attiecību. Šādu viedokli intervijā "Delfi.lt" pauda viens no pašreizējo Krievijas varas pārstāvju ideologiem, Maskavas valsts universitātes profesors, filozofs Aleksandrs Dugins.

"Latvijā un Igaunijā pastāv īsta, neslēpta nenonacistu rusofobija, Lietuvā - ne," pauž profesors.

Pēc viņa vārdiem, Lietuva ir valsts, bet lietuvieši - tauta. Latvieši un igauņi Duginam izraisa mazāk simpātiju, jo tie ir "etnosi, kuri dzīvojuši zem vāciešiem". "Iespējams, tieši tāpēc lietuvieši izturas cienīgi attiecībā pret krieviem," viņš norāda.

Pēc Dugina vārdiem, kad Krievijas iedzīvotāji apmeklē Baltiju, viņi redzot, ka cilvēki tur dzīvo sliktāk, jo Krievija esot "atēdusies ar naftu un gāzi". "Uzslavētie Rietumi Baltijai neko sevišķu nav devuši, un diezgan turīgi krievu cilvēki sevi tur uzskata par kungiem," saka filozofs.

Dugins arī uzsver, ka attiecības starp Krieviju un Baltijas valstīm var būt vai nu sliktas, vai - ļoti sliktas, bet nekādā gadījumā ne labas. "Ko var dot Baltija? Tā nebūs prokrieviska. (...) Krievijai ir vienalga. Tās jau ir NATO dalībvalstis, mēs nevaram tās noturēt," uzsver ideologs. "Lietuva, Latvija un Igaunija darījušas visu, lai būtu par absolūtu Krievijas ienaidnieku," viņš piebilst.

Pēc Dugina vārdiem, pašreizējā situācijā Krievija var gaidīt tikai kādu "globālu galējību". "Piemēram, ja ar ASV kaut kas notiks, mēs vēlreiz okupēsim šīs valstis," viņš teica.

Kā norādīja filozofs, Maskavā nevarot destabilizēt situāciju Lietuvā, jo tur tai vispār neesot nekādu instrumentu. Savukārt, lai izraisītu kādu nopietnu situāciju Latvijā un Igaunijā - instruments esot, un tas ticis vairākas reizes pielietots (Bronzas nakts Igaunijā - DELFI). Turklāt Krievija atbalstījusi un turpinās atbalstīt krievu kopienas. Taču, viņaprāt, uz kādām revolucionārām darbībām NATO dalībvalstīs Kremlis neuzdrošināšoties.

"Būs ekonomiskā iedarbība, īpašumu izpirkšana, lai nodibinātu kontroli," norāda Dugins. Viņš gan vērsa uzmanību, ka krievu biznesmeņi neesot patriotiski - iegūstot kādu īpašumu, viņi strādā tikai paši sev.

Zinātniekam šķiet, ka Maskava Baltijas valstīm nepiešķir radikālu nozīmi, ko gan nevar teikt par Neatkarīgo Valstu Savienību (NVS). Pēc Dugina vārdiem, Krievija cenšoties atgūt kontroli pār NVS, vai vismaz neļaut tur izplatīties amerikāņu ietekmei. Notiek cīņa par ietekmi Baltkrievijā, Ukrainā un pat Gruzijā. "Krievija vienmēr destabilizēs iekšpolitisko situāciju šajās valstīs, ja tur pie varas nāks proamerikāņu valdība," pauž ideologs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!