Būtībā, intervijā Lerijam Kingam Putins atkārtoja Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva pausto otrdien gadskārtējā uzrunā Federācijas padomei. Medvedevs brīdināja par iespējamo jauno bruņošanās sacensības kārtu.
Kā norādīja Putins, bez līguma ratificēšanas Krievijai nāksies bruņoties, stājoties pretī "jauniem draudiem", ko rada ASV ar pretraķešu aizsardzības vairogu Eiropā.
Viņš paziņojis, ka Krievija savas drošības garantēšanai izmantos "triecienvienības" un kodolieročus.
"Tā nav mūsu izvēle. Mēs to negribam. Taču tas notiks, ja mēs nevienosimies par kopīgiem pūliņiem šajā jomā," sacīja Putins.
Putins arī pauda, ka ASV rīkosies "ārkārtīgi muļķīgi", ja "ignorēs pašu intereses", neratificējot līgumu.
Kā ziņots, tieši pirms divām nedēļām ASV viceprezidents Džo Baidens izteica brīdinājumu - ja šogad netiks ratificēts jauns ar Krieviju neslēgtais līgums par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu, ASV nacionālā drošība būs apdraudēta.
Šādi viņš atbildējis uz republikāņu senatora Džona Kaila izteikumiem, kurš pauda viedokli, ka START ratifikācijas izskatīšana ASV šogad neesot iespējama.
"Jaunais līgums par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu veido fundamentālo daļu mūsu attiecībās ar Krieviju, kuras ir vitāli svarīgas mūsu karaspēka nodrošināšanai Afganistānā, kā arī sankciju iedarbīgumam pret Irānu," uzsvērts Baidena paziņojumā, kuru izplatīja Baltais nams.
Kā vēstīts, ASV prezidents Baraks Obama un viņa Krievijas kolēģis Dmitrijs Medvedevs šogad aprīlī Čehijā parakstīja jaunu kodolatbruņošanās līgumu, kas aizstās 1991. gadā noslēgto Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu (START), kura darbības termiņš beidzās pērn decembrī.
ASV un Krievija risināja sarunas par jaunā līguma noslēgšanu kopš 2009. gada vasaras, taču nav spējuši vienoties līdz 5. decembrim, kad beidzās START termiņš. Pēc neoficiālajiem datiem, sarunu process aizkavējies, jo valstīm saglabājušās nesaskaņas attiecībā uz bruņojuma kontroli, kā arī šāviņu un nesējraķešu skaitīšanu.
1991. gadā noslēgtais līgums noteica, ka Maskavas un Vašingtonas arsenālā nevar būt vairāk par 6000 kodolgalviņu un 1600 ballistisko raķešu un kodolieroču bumbvedēju.
Obama un Medvedevs ceturtdien Prāgā apņēmušies septiņu gadu laikā no jaunā līguma spēkā stāšanās brīža kaujas galviņu skaitu ierobežot līdz 1550, ballistisko nesējraķešu skaitu - līdz 700, bet raķešu palaišanas iekārtu skaitu - līdz 800.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!