"Var pamatoti aprēķināt, ka spīdzināšanu piekopj vairāk nekā puse no ANO valstīm," teikts Parīzē bāzētās organizācijas 370 lappušu biezajā ziņojumā "A World of Torture". ACAT šādu ikgadēju ziņojumu publicējusi pirmo reizi.
Tas balstīts uz pētījumiem 22 valstīs piecos kontinentos un sniedz visai stindzinošu ainu, secinot, ka šis jautājums ir aktuāls daudzās valstīs.
Mediju uzmanība parasti tiek pievērsta gadījumiem, kad spīdzināšanai pakļauti žurnālisti, dažādu organizāciju aktīvisti vai cilvēktiesību aizstāvji. Bet ACAT veiktais pētījums liecina, ka vairums upuru ir vienkāršie cilvēki, "kuri nāk no nepriviliģētajām un viegli ievainojamajām iedzīvotāju kategorijām".
Lielākās spīdzinātājas ir totalitārās valstis, diktatūras, daudzi islāma režīmi, kā arī politiskās vardarbības un nestabilitātes plosītās valstis, teikts ACAT ziņojumā.
Organizācija secinājusi, ka spīdzināšana kļuvusi par "īstu izmeklēšanas un represiju sistēmu" dažādos drošības dienestos Āfrikas valstīs, kuras vada diktatoriskas valdības vai valdības "ar diktatoriskām tendencēm".
Ziņojumā kā tādas uzskaitītas Mauritānija, Sudāna, Zimbabve, Etiopija, Ekvatoriālā Gvineja un Kongo Demokrātiskā Republika.
Latīņameriku ACAT raksturojis kā reģionu ar desmitgadēm ilgu militāro diktatūru mantojumu, secinot, ka atgriešanās pie vardarbīgām metodēm, galvenokārt spīdzināšanas, ir plaši izplatīta iespēja šo valstu drošības iestāžu vidū.
ACAT tika nodibināta 1974.gadā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību pasaulē plaši izplatītajai spīdzināšanai un cīnītos par tās aizliegšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!