Jaunais žurnālā "Proceeding of the National Academy of Sciences" (PNAS) publicētais pētījums izaicina plaši izplatīto teoriju, ka neandertāliešu pārlieku lielā paļaušanās uz gaļu, kā galveno pārtikas avotu, veicinājusi viņu izmiršanu pirms aptuveni 30 000 gadu.
Zinātnieki atklājuši vairāku augu graudus, tostarp savvaļas zālaugu, kā arī sakņu un gumu paliekas. Atklājumi izdarīti, izpētot Ziemeļeiropā un Irākā no zemes izceltās pārakmeņojušās neandertāliešu zobu paliekas.
Daudzas atrastās daļiņas "pārdzīvojušas fiziskas izmaiņas, kas atbilst eksperimentālā kārtā pagatavotai graudu cietei, liekot secināt, ka neandertālieši kontrolējuši uguni ļoti līdzīgi agrīnajam modernajam cilvēkam", teikts PNAS paziņojumā.
Akmens artefakti neliecina, ka neandertālieši būtu izmantojuši instrumentus augu malšanai, liekot domāt, ka viņi ar zemkopību nenodarbojās.
Tomēr jaunais pētījums liecina, ka viņi gatavoja augus ēšanai.
Druknie, zemām, uz priekšu izvirzītām pierēm apveltītie neandertālieši Eiropas reģionos, Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos dzīvoja aptuveni 170 000 gadus, bet visas liecības par to klātbūtni izzūd aptuveni pirms 28 000 gadu. Pēdējā zināmā viņu dzīvesvieta ir Gibraltārs.
Neandertāliešu izmiršanas cēloņi joprojām ir diskusiju objekts, jo zināmu laiku viņi dzīvoja līdzās modernajam cilvēkam.
Pētījumu veicis Smitsonianas dabas vēstures muzeja Antropoloģijas departaments Vašingtonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!