Vēl pagājušajā nedēļā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens apgalvoja, ka sarunās ar Krieviju panākts progress pretraķešu vairoga izveides jomā. Puses sadarbosies, taču katra uzturēs savu atsevišķu sistēmu. Par šādas sadarbības iespēju izvērtēšanu NATO un Krievijas pārstāvji vienojās pērn sarunās Portugāles galvaspilsētā Lisabonā.
Tomēr Krievijas līderi nepiekrīt dalītu sistēmu eksistencei. Kā vēsta laikraksts, Medvedevs vēloties skaidru atbildi, kādu vietu Rietumi paredz Krievijai pretraķešu aizsardzības sistēmā."Ikvienā gadījumā, mēs vai nu būsim kopā ar NATO, vai arī atradīsim cienīgu veidu kā risināt šo problēmu," Medvedevs esot sacījis Krievijas vēstniekam NATO Dmitrijam Rogozinam.
Rogozins atklāj - prezidents uzskatot atsevišķu NATO pretraķešu aizsardzība sistēmu par draudu Krievijas kodolpotenciālam, kas savukārt esot valsts suverenitātes garants.
Avoti NATO struktūrās informējuši, ka alianses dalībnieku vidū arī neesot vienprātības par kopīgas vai dalītas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi. Pagaidām nesot izslēgts, ka tiek pieņemts Krievijai labvēlīgs risinājums.
Pretraķešu vairoga ideju Eiropā, lai aizsargātos no tādu "neprognozējamu" valstu kā Irāna un Ziemeļkoreja uzbrukumiem, savulaik izteica ASV prezidents Dzordžs Bušs. Pēc asiem Krievijas protestiem, pašreizējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija attiecās no savu priekšgājēju projekta - izvietot pārtvērējraķetes Polijā un radaru Čehijā. Tā vietā NATO ierosināja veidot plašāku aizsardzības sistēmu, paredzot ciešāku sadarbību ar Krieviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!