Tiesa ļāva bušmeņiem izmantot jau gatavās, kā arī rakt jaunas akas kāda rezervāta teritorijā, kas vienlaikus ir viņu tradicionālā zeme.
Valdība, kas uzstāja, ka akas nedrīkst izmantot, pauda, ka bušmeņu klātbūtne šajā teritorijā nav pieļaujama. Valdība iepriekšējos gados šajās zemēs bija ierīkojusi dimanta raktuves un uzbūvējusi augsta līmeņa tūrisma infrastruktūru. "Es esmu priecīgs, taču ne pārlieku laimīgs par tiesas lēmumu. Valdībai bija jāļauj mums piekļūt ūdenim bez tiesas starpniecības," sacīja viens no bušmeņu pārstāvjiem Amohelangs Segotsane. Viņš piebilda, ka bušmeņi vēlas tādas pašas tiesības, kādas ir citiem Botsvānas iedzīvotājiem.
Savukārt Botsvānas valdības komunikācijas un informācijas sistēmas koordinators Džefs Remzijs sacījis, ka respektēs tiesas lēmumu. "Mēs esam valsts, kur galvenais ir likums un kur vienmēr galvenais ir bijis likums. Protams, ka mēs respektēsim tiesas lēmumu," viņš piebildis.
2002. gadā Botsvānas valdība padzina bušmeņus no viņu tradicionālās zemes, iepriekš ar viņiem risinot vien īsas pārrunas. 2006. gadā bušmeņi pret valdību vērsās tiesā, un vēlāk jau cita tiesa viņiem ļāva atgriezties senču zemē.
Simtiem bušmeņu šo iespēju izmantoja, taču tad viņiem aizliedza izmantot no akām iegūstamo ūdeni. Taču bušmeņi sāka izmantot lietus ūdeni un palika senču zemē, iesūdzot valdību tiesā par liegumu izmantot ūdeni. Laikā, kamēr bušmeņi bija padzīti, valdība jau paspējusi ierīkot raktuves un attīstīt infrastruktūru.