"Mana atbilde ir skaidra: "jā, tā ir neveiksme"," viņš teica televīzijas intervijā, kad viņam jautāja par politiku, kas prasa, lai uzņemošās sabiedrības labvēlīgi izturētos pret atšķirīgu kultūru un reliģiju imigrantu grupām un rūpētos par tām.
"Protams, mums visiem ir jārespektē atšķirības, taču mēs negribam sabiedrību, kurā kopienas pastāv līdzās viena otrai. Ja jūs iebraucat Francijā, jūs apņematies iekļauties vienā kopienā, kas ir nacionālā kopiena, bet, ja jūs nevēlaties to pieņemt, jūs nevarat tikt labvēlīgi uzņemts Francijā," teica labējo spārnu pārstāvošais prezidents.
"Francijas nacionālā kopiena nevar pieņemt pārmaiņas savā dzīvesveidā un vīriešu un sieviešu vienlīdzībā, (..) brīvībā mazām meitenēm iet skolā," viņš teica.
"Mēs esam bijuši pārāk noraizējušies par iebraucēja identitāti, nevis par tās valsts identitāti, kura viņu uzņem," televīzijas kanāla TFI programmā teica Sarkozī.
Arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, Vācijas kanclere Angela Merkele, bijušais Austrālijas premjerministrs Džons Hovards un bijušais Spānijas premjerministrs Hosē Marija Asnars nesen izteikušies, ka daudzkultūru politika nav palīdzējusi sekmīgi integrēt imigrantus.
Merkele oktobrī paziņoja, ka centieni veicināt multikulturālismu Vācijā "ir cietuši pilnīgu neveiksmi".
Kemerons pagājušajā nedēļā pasludināja savas valsts sen piekopto multikulturālisma politiku par neveiksmīgu un aicināja labāk integrēt musulmaņu jauniešus, lai cīnītos pret pašmāju ekstrēmismu. Viņš mudināja attīstīt "aktīvāku, muskuļaināku liberālismu", kurā tiek aktīvi propagandētas vienādas tiesības, likuma vara, runas brīvība un demokrātija, lai veidotu spēcīgāku nacionālo identitāti.
Premjerministrs, kurš nāca pie varas 2010.gada maijā, norādīja, ka "saskaņā ar valsts multikulturālisma doktrīnu mēs esam mudinājuši dažādas kultūras dzīvot savu dzīvi atsevišķi citai no citas un no vairākuma". Pēc viņa teiktā, tas radījis nacionālās identitātes trūkumu Lielbritānijā un licis dažiem musulmaņu jauniešiem pievērsties ekstrēmisma ideoloģijai.
Sarkozī ceturtdienas televīzijas intervijā teica, ka "mūsu musulmaņu līdzpilsoņiem jādod iespēja praktizēt savu reliģiju, kā to var darīt jebkurš pilsonis", taču norādīja, ka "mēs Francijā nevēlamies, lai cilvēki skaitītu lūgšanas ārišķīgā veidā uz ielām".
Francijas ultralabējo līdere Marina Lepēna pagājušajā gadā tika kritizēta, kad viņa salīdzināja musulmaņus, kuri Francijā skaita lūgšanas uz ielām pie pārpildītām mošejām, ar nacistu okupāciju.
Marina Lepēna teica, ka Francijā ir 10 līdz 15 vietas, kur musulmaņi skaita lūgšanas uz ielām ārpus mošejām, kad tās ir pilnas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!