Intervijā Džanabi stāsta, ka 2000. gadā viņu savervējis Vācijas izlūkdienests. Tā darbinieki viņu uzskatījuši par Irākas bioloģisko ieroču izstrādes programmu dalībnieku.
Džanabi atskārtis, ka, stāstot par it kā Irākā uzkrātiem masu iznīcināšanas ieročiem, viņš sekmēs Huseina režīma krišanu.
"Viņi sniedza man iespēju, man bija iespēja safabricēt ko tādu, lai gāztu režīmu. Es un mani dēli esam lepni, ka mēs bijām iemesls, lai Irākai sniegtu demokrātijas iespēju," atzinis Džanabi.
No viņa gūto informāciju 2003. gadā toreizējais ASV valsts sekretārs Kolins Pauels izmantojis par pamatu runai ANO Drošības padomē, kurā attaisnoja iebrukumu Irākā.
Džanabi nožēlo, ka konfliktā Irāka gājuši bojā vairāk nekā 100 000 cilvēku, taču savu rīcību uzskata par pareizu.
Faktu, ka Irākā nebija masu iznīcināšanas ieroču un iebrukums 2003. gadā balstījies uz maldīgiem izlūkošanas datiem, atzinis pat kara uzsācējs ASV eksprezidents Džordžs Bušs un viņa valdība bijušie locekļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!