Vācijas policijai nācās pielietot asaru gāzi un ūdens lielgabalu, lai savaldītu vairāk nekā 10 000 cilvēku lielo kreiso un antifašistu pūli, kas sapulcējās Drēzdenē, lai protestētu pret jau otro neonacistu gājienu pilsētā nedēļas laikā.
Policijai jau iepriekš bija informācija, ka starp protestētājiem ir aptuveni 3000 galēji kreisi orientētas personas, kas ir gatavas pielietot vardarbību.
Pēc policijas aplēsēm, trīs dažādos mītiņos sestdien piedalījās aptuveni 4000 neonacistu, pieminot Drēzdenes bombardēšanas 66.gadadienu.
Sadursmes sākās jau pirms gājiena, kad policija centās sašķelt protestētājus grupās un savaldīt viņus, lai viņiem antifašisti un neonacisti nenonāktu tiešā kontaktā.
Mēģinot izlauzties cauri policistu rindām pie neonacistiem, antifašisti apmētāja policistus ar pirotehniku un dažādiem priekšmetiem.
Vēlāk antifašisti izvērta plašus grautiņus, bojājot automašīnas, dedzinot atkritumu konteinerus un apmētājos policistus ar akmeņiem, pudelēm un pirotehniku.
Lai izklīdinātu demonstrantus, policija lika lietā ūdens lielgabalu un piparu gāzi. Grautiņos ievainoti vairāk nekā 50 policisti, kā arī aizturēti aptuveni 50 nemiera cēlāji.
Sestdienas vakarā policija veica reidu antifašistu protestu rīkotāju - kustības "Dresden Nazifrei!" ("Drēzdene bez nacistiem"), Kreiso partijas un kāda advokāta - birojos, konfiscējot datorus un mobilos telefonus.
Pagājušajā svētdienā, pieminot 66.gadskārtu kopš Drēzdenes bombardēšanas sabiedroto aviācijas uzlidojumos, kas prasīja milzīgus civiliedzīvotāju upurus, kā arī paužot neapmierinātību par neonacistu aktivitātēm, aptuveni 17 000 Drēzdenes iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot gar Elbas krastu trīs kilometrus garu cilvēku ķēdi.
Vienlaikus Drēzdenē sapulcējās arī daži simti neonacistu, dodoties cauri pilsētai "bēru gājienā".
Lielbritānijas un ASV kara aviācijas sarīkotajā bombardēšanā un tai sekojošajā ugunsvētrā no 1945.gada 13. līdz 15.februārim gāja bojā tūkstošiem civiliedzīvotāju un Drēzdenes vēsturiskais centrs tika gandrīz pilnībā nopostīts.
Kā norāda šīs sabiedroto operācijas kritiķi, bombardēšanai nebija stratēģiskas nozīmes, jo nacistiskā Vācija jau bija nospiesta uz ceļiem, uzlidojumam nebija militāru mērķu un tajā cieta galvenokārt mierīgie iedzīvotāji, tostarp daudzi bēgļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!