Landsberģis atzīst par maldīgu priekšstatu, ka impērija ir zudusi līdz ar PSRS sabrukumu. "No vienas puses šķiet, ka Padomju Savienības vairs nav, bet ja pavēro Krievijā valdošo politisko kultūru ar Maskavas dominējošo lomu, tad šāda "savienība" arvien pastāv un vēlas valdīt, ja ne tiešām, tad aplinkus metodēm," skaidro lietuviešu politiķis.
Viņš norāda, ka Krievija raugās uz kaimiņvalstīm kā uz padotajiem nevis kā līdzvērtīgiem partneriem un kamēr šāda attieksme saglabājas, ir arī iespēja, ka notiks iekarošana "ekonomiska, politiska un reizēm arī militāra kā Gruzijas gadījumā," norāda Landsberģis.
Lūgts minēt konkrētus piemērus apdraudējumam, Landsebrģis atzīst, ka vistiešākais apdraudējums tagad izpaužas enerģētikas jomā. "Krievijas enerģētiskā un politiskā elite, "Gazprom" un Kremlis dažādi pūlas iespaidot Lietuvu, kas meklē izeju no atkarības no Krievijas", saka politiķis.
Arī militāri Krievija nebeidzot "grozīties pie mūsu robežām, lai arī mēs esam NATO valsts", norāda eiroparlamenta deputāts.
Viņš atgādina par Krievijas varas iestāžu atbalstītu kiberuzbrukumu Igaunijai 2008. gadā un to, ka citas NATO valstis bijušas "pasīvas".
Landsberģis arī norāda uz neproporcionāli lielo karaspēka grupējumu Kaļiņingradas apgabalā, kurš it kā domāts aizsardzībai tikai nav saprotams no kā.
Lietuviešu politiķis citē krievu armijas pavēlniecības pārstāvjus, kuri lepojas ar iespēju ātri izvietot Kaļiņingradā kodolieročus, vai arī ar parastiem artilērijas šāviņiem apšaudīt atomelektrostacijas Lietuvā vai Polijā.
"Ja ir šāda retorika, tas nozīmē, ka pastāv draudi, ka zināmos apstakļos agresijas solījumi var īstenoties," atzīst Landsberģis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!