Uzskatām, ka atomelektrostaciju celtniecība, jo īpaši pēc notikumiem Japānā, var notikt tikai tad, ja absolūti precīzi tiek ievērotas visas starptautiskās prasības vides aizsardzībā. Pagaidām tas nav redzams ne Baltkrievijā, ne Kaļiņingradā," žurnālistiem teica Kubiļus.
Savukārt Zviedrijas premjers uzsvēra, ka ir pāragri runāt par notikumu Japānā ietekmi uz atomenerģijas nozares attīstību pasaulē.
Zviedrijas premjers teica, ka Japānas notikumu mācība ir drošības standartu paaugstināšana AES. Tomēr viņš arī brīdināja, ka nebūtu prātīgi visu uzmanību vērst tikai uz enerģijas ražošanu no fosilās degvielas, kas ļoti piesārņo vidi.
"Visu laiku pienāk jaunas ziņas no Japānas. Ir pāragri spriest, kā tas beigsies un par secinājumiem, ko mēs no tā gūsim. Joprojām uzskatu, ka mums ir jāmācās no šīs pieredzes," preses konferencē teica Reinfelts.
Zviedrijai ir desmit aktīvas AES, kas nodrošina apmēram pusi valsts elektroenerģijas pieprasījuma.
Baltkrievija plāno būvēt jaunu AES Grodņas apgabala Ostrovecā, kas atrodas 23 kilometrus no Lietuvas robežas. Šo projektu Lietuva asi kritizē. Viļņa oficiāli ir paudusi bažas par stacijas ietekmi uz vidi. Turklāt Baltkrievijas AES kļūtu par nopietnu konkurentu Lietuvas iecerei būvēt jaunu AES Visaginā sadarbībā ar Latviju, Igauniju un Poliju.
Krievijas valstij piederošā energokompānija "Rosatom" ieplānojusi līdz 2016.gadam Kaļiņingradas apgabalā netālu no Sovetskas pilsētas, tikai 20 kilometru attālumā no Lietuvas robežas, uzbūvēt jaunu AES, kuras jauda sasniegtu 1200 megavatu.
2018.gadā iecerēts atklāt otru energobloku ar līdzīgu jaudu. AES izmaksas esot lēšamas vairāk nekā 17 miljardi ASV dolāru (8,8 miljardi latu), un projekta īstenošanā plānots iesaistīt arī privātos investorus. Pērn 25.februārī tika ielikts jaunās AES pamatakmens.
Japānā piektdien notika zemestrīce ar stiprumu 9,0 balles pēc Rihtera skalas. Zemestrīces un tai sekojošā cunami dēļ apstājās dzesēšanas sistēmas vairākās Japānas AES, kur izsludināts ārkārtas stāvoklis sprādzienu un radiācijas draudu dēļ.