Meksikas līcis gadu pēc dabas katastrofas - ekologi piesardzīgi

ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras pārvaldes administratore Džeina Lubčenko intervijā AP atzinusi, ka ir pamats zināmam optimismam, jo Meksikas līča stāvoklis gadu pēc avārijas ir labāks nekā gaidīts.   

ASV federālie dienesti vāc datus par nodarīto kaitējumu, taču šie dati nav publiski pieejami.  Nacionālā zivju un dabas fonda vadītājs Klods Gaskons atzinis, ka viņa iestāde un vairākas citas ekologu organizācijas nesekmīgi mēģinājušas iepazīties ar federālo iestāžu darba grupas secinājumiem un aplēsēm. "Iemesls ir vienkāršs - zaudējumu kompensācijas kļūs par vairāku tiesas prāvu priekšmetu," secinājis zinātnieks.

Nevalstiskās organizācijas "Okeānu aizsardzība" vadītājs Stens Seners paudis, ka pilnīga nodarīto zaudējumu aprēķināšana varētu prasīt vairākus gadus. Viņaprāt, datus par nodarīto kaitējumu būs jāvāc arī, ja valsts un BP panāks vienošanos un izlīgs, ziņo BBC.  

"Tas [izlīgums] var notikt, bet var nenotikt, bet es gribu uzsvērt, ka neatkarīgi no tā, zinātniskais darbs ir jāturpina. Tas palīdzēs mums saprast, cik ilgi mēs vēl saskarsimies ar avārijas sekām, cik ilga būs atjaunošana," paudis Seners.

Galvenās sekas

Trīs mēnešu laikā pēc avārijas no urbuma 1,5 kilometru dziļumā turpināja noplūst nafta, naftas plēve izplatījās vairāku tūkstošu kvadrātkilometru platībā, kopumā ūdenī nonāca 4,9 miljoni barelu.

Aptuveni 800 000 barelu izdevās savākt, aptuveni 256 000 barelu, kas uzpeldēja uz ūdens virsmas, sadedzināja.  Virs jūras izkaisīja aptuveni 8 miljonus litru dažādu ķīmisko reaģentu.  

Piekrastes piesārņojums

Nafta piekrastē sāka nonākt 2010.gada jūnijā, piesārņojums skāris  vairākus simtus kilometrus Floridas un Luiziānas piekrastē.

Pirmos mēnešus pēc avārijas laika apstākļi bija labvēlīgi piekrastei un neveicināja piesārņojuma nonākšanu krastā, kas deva varas iestādēm laiku, lai rīkotos. Piemēram, jūrā bija izvietoti 4000 kilometru aizsargbarjeru.  

Jūras bruņurupuču bojāeja  

Jūras bruņurupuču populācijas samazināšanās ekologus uztrauca vēl pirms avārijas - dzīvnieki gāja bojā, sapinoties zvejnieku tīklos, bet viņi dabīgais apdzīvotais areāls samazinājās.  

Pēc avārijas 25 000 bruņurupuču olas no Meksikas līča piekrastes nogādāja uz Floridas Atlantijas piekrasti. Tā zinātnieki centās glābt vienu bruņurupuču paaudzi no bojāejas piesārņotajos ūdeņos.  

Putnu bojāeja  

Naftas noplūdes dēļ cieta vairāk nekā 120 putnu sugas. Ornitologi lēš, ka gāja bojā vairāki tūkstoši putnu, galvenokārt tāpēc, ka viņu spalvās salipa nafta no ūdens virsmas.  

Visvairāk cieta amerikāņu pelēkie pelikāni, kuri nirst ūdenī, meklējot zivis. Daudzus ceļotājputnus paglāba savdabīgo purvu radīšana, appludinot lauksaimniecības zemes platības.

Purvu piesārņojums

Meksikas līča reģionā ir vairāki piekrastes purvi, kas ir vitāli svarīgi ceļotājputnu dzīvības uzturēšanai.

Lai gan labvēlīgie laika apstākļi un varas iestāžu operatīva rīcība ļāva izvairīties no sliktākā scenārija, tomēr nafta iekļuva arī vairākos dabas liegumu purvos.  

Delfīnu nāve

Zinātnieki ir noraizējušies par strauju pudeļdegundelfīnu jeb afalīnu nāves skaita pieaugumu.  Ekologi pieļauj, ka reālais šīs sugas delfīnu nāves skaits pat 50 reizes varētu pārsniegt oficiālo statistiku.  

Pēc avārijas pirmajā vairošanās sezonā piekrastē atrasti daudzi delfīnu mazuļu līķi. Zinātnieki pagaidām nav noskaidrojuši šīs parādības iemeslus.

Draudi koraļļu rifiem

Meksikas līcī atrodas tropu koraļļu rifi, taču pašlaik ir grūti novērtēt naftas noplūdes ietekmi uz šo trauslo ekosistēmu.  

Ekologi paredz - ja naftas plēve pilnībā aizsegs, rifs, visticamāk, ies bojā.  

Zivju vairošanās  

Pēc avārijas lielākajā daļā Meksikas līča tika aizliegta rūpnieciskā zveja. Pēdēja gada laikā haizivju populācija pieaugusi par 400%, garneļu - par 200%.  

Tomēr zinātnieki norāda, ka gads ir pārāk īss termiņš, lai spriestu par naftas ietekmi, jo "pārrāvumi" barošanas ķēdē ļaus sevi manīt ilgtermiņa perspektīvā.