Šis "Amnesty International" atzinums sagādājis vilšanos daudziem cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā.
45 cilvēku liela aktīvistu grupa, kurā ir Krievijas aktieri, rakstnieki un zinātnieki, šogad vērsās pie "Amnesty International" ar aicinājumu atzīt Hodorkovski un viņa biznesa partneri Platonu Ļebedevu par sirdsapziņas cietumniekiem.
Kādreizējais Krievijas turīgākais cilvēks Hodorkovskis atrodas ieslodzījumā kopš 2003.gada.
Pērnā gada decembrī Maskavas tiesa Hodorkovski un Ļebedevu notiesāja otrreiz un piesprieda 14 gadu ieslodzījumu, kas tiks skaitīts, sākot no viņu pirmā ieslodzījuma termiņa sākuma, un līdz ar to viņiem būs jāatrodas cietumā līdz 2017.gadam.
Tiesa atzina abus apsūdzētos par vainīgiem "JUKOS" meitassabiedrību akciju un kompānijas iegūtās naftas piesavināšanā, kā arī šādi gūto ienākumu legalizēšanā.
Par šo tiesas procesu bažas pauduši vairāku Rietumvalstu līderi. Viņi apšauba procesa caurredzamību un to, vai Krievijas tiesa nemēģina apsūdzētos divreiz notiesāt par vienu un to pašu pārkāpumu, kas ir pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām. Turklāt Rietumu līderi izteikušies, ka šis process grauj Krievijas starptautisko reputāciju un apdraud tās modernizācijas centienus.
Atbildē Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem "Amnesty International" norāda, ka trūkst pietiekama pamatojuma, lai Hodorkovski un Ļebedevu atzītu par sirdsapziņas cietumniekiem.
"Tas, ka kāds cilvēks ir nonācis ieslodzījumā politisku motīvu dēļ, vēl nav pietiekams iemesls, lai "Amnesty International" viņu atzītu par sirdsapziņas cietumnieku," teikts cilvēktiesību organizācijas vēstulē Aleksejam Simonovam, kurš Krievijā vada Atklātības aizstāvības fondu.
"Amnesty International" atzīst personu par sirdsapziņas cietumnieku tikai tādā gadījumā, ja ir pilnīga pārliecība, ka neviena no šim cilvēkam izvirzītajām apsūdzībām nav pamatota, teikts vēstulē, ko parakstījis "Amnesty International" ģenerālsekretārs Šalils Šetijs.
Simonovs sacīja, ka "Amnesty International" pozīcija sagādājusi vilšanos un ir raksturīga birokrātiskai organizācijai.
"Viņiem bija vajadzīgs pusotrs mēnesis pārdomām, un galu galā viņi nav nolēmuši neko," aģentūrai AFP ceturtdien teica Simonovs.
""Amnesty International" atbilde ir nepārliecinoša un viltīgi izvairīga, kā viss, ko pēdējā laikā darījušas Rietumu cilvēktiesību organizācijas," teica Simonovs. "Viņi mums sacīja, ka nezina, kā rīkoties. Tad tā arī vajadzēja uzrakstīt," viņš piebilda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!