"Kad sāku meklēt arhīvos, man nebija bail, ko es varētu tur atrast. Es zināju, ka bažām nav pamata," Silvija teikusi intervijā laikrakstam "Goeteborgs-Posten", kas publicēta otrdien - dienā, kad Zviedrijas karaļpils savā interneta mājaslapā publicēja ziņojumu.
Karaliene Silvija maijā paziņoja, ka ir ierosinājusi izmeklēšanu par viņas tēva Valtera Zommerlata darbību Vācijā un Brazīlijā no 1990.līdz 1940.gadam. Izmeklēšana tika uzsākta pēc mediju ziņām par Zommerlata pretrunīgajām attiecībām ar nacistu režīmu.
Silvija agrāk uzstāja, ka viņas tēvs nav bijis politiski aktīvs, lai gan kopš 1934.gada, kad viņa ģimene dzīvoja Brazīlijā, bija bēdīgi slavenās Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (NSDAP) biedrs. Silvija uzsvēra, ka tēvam, tāpat kā daudziem citiem, bijis jāiestājas partijā, lai glābtu savu karjeru.
Tomēr Zviedrijas komerctelevīzija TV4 ziņoja, ka Silvijas tēvs 1939.gadā pārņēmis ebreju uzņēmējam Efimam Veksleram piederošu fabriku atbilstoši Vācijā īstenotai rūpniecības "āriskošanas" programmai.
Zviedrijas vēsturnieka Ērika Norberga rakstītajā 34 lappuses garajā ziņojumā, kas publiskots otrdien, teikts, ka arhīvu materiāli apstiprina, ka patiesībā Zommerlats izdarījis Veksleram pakalpojumu un daļu kafijas plantācijas Brazīlijā iemainījis pret Berlīnes fabriku, kas ļāva ebreju uzņēmējam pamest Vāciju.
1901.gadā dzimušais Zommerlats Brazīlijā ieradās 20 gadu vecumā un 1925.gada decembrī apprecēja lielas kafijas plantācijas īpašnieku meitu Alisi.
1939.gadā viņš ar ģimeni atgriezās Vācijā un pārņēma Vekslera elektroierīču fabriku Berlīnē, tomēr drīz vien viņam to vajadzēja pārveidot par uzņēmumu, kas ražo militārpreces, liecina Norberga ziņojums.
1944.gadā fabriku nopostīja bumbas sprādziens un 1947.gadā ģimene atgriezās Brazīlijā.
1943.gadā dzimusī Silvija ar nākamo Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu iepazinās 1972.gadā Minhenes olimpisko spēļu laikā, kur viņa strādāja kā tulce.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!