Vācija piemin 50.gadadienu kopš Berlīnes mūra izveidošanas  (16)

Berlīnieši 1961.gada 13.augusta rītā konstatēja, ka ap Rietumberlīni tiek celts 106 kilometrus garš dzelzsbetona mūris. Austrumvācijas komunistiskās iestādes izveidoja šo mūri, lai pārtrauktu iedzīvotāju bēgšanu uz Rietumiem caur Rietumberlīni. Mūris krita 1989.gada 9.novembrī.

Vācijas prezidents Kristians Vulfs un kanclere Angela Merkele, kas uzauga mūra austrumu pusē, kā arī Berlīnes mērs Klauss Vovereits apmeklēs piemiņas pasākumu, kas notiks pēc dievkalpojuma baznīcā, kas uzcelta vietā, kur 28 gadus slējās mūris. Dievkalpojums veltīts 254 cilvēku piemiņai, kuri tika nošauti, mēģinot šķērsot Berlīnes mūri. Kopumā, mēģinot pārbēgt no Austrumberlīnes uz Rietumberlīni, dzīvību zaudējušo cilvēku skaits tiek lēsts starp 600 un 700.

Pie Vācijas parlamenta ēkas karogi nolaisti pusmastā un visā Vācijā pēcpusdienā būs klusuma mirklis. Pēcpusdienā uz minūti tiks pārtraukta sabiedriskā transporta kustība Berlīnē, bet pieturu elektroniskajās informācijas plāksnītēs parādīsies notikušo pieminoši uzraksti.
Nakti septiņas stundas baznīcā, kas uzcelta mūra vietā, tika lasīti bojāgājušo vārdi un Berlīnes mūra laikabiedru stāsti.

Vācijas prezidents iepriekš norādīja, ka Berlīnes mūra izveidošanas gadadiena ir iespēja vāciešiem apliecināt, cik tālu Vācija ir tikusi kopš Aukstā kara laika.

"Mums ir iemesls būt ļoti priecīgiem dzīvot tieši šeit un tagad," Vulfs teica intervijā laikrakstam "Die Welt", piebilstot, ka "ar lepnumu varam skatīties uz austrumvāciešiem, kuru alkas pēc brīvības nav apspiežamas, un rietumvāciešiem, kas ar viņiem solidarizējas".

Savukārt Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, kurš mūra celšanas brīdī atradās Austrumberlīnē kā Polijas premjerministrs uzsvēra, ka gadadiena "atgādina, ka mums ir jāstiprina mūsu Eiropas Savienība un jāizvairās no jaunām dalīšanām".

"Berlīnes mūris bija Eiropas murgs 28 gadu garumā. Tas simbiolizēja mūsu kontinenta sadalīšanu un pamata cilvēktiesību nicināšanu un pārkāpšanu," teica Buzeks.

Pašlaik no Berlīnes mūra saglabājušies vien nelieli posmi, kas kopumā mērāmi apmēram trīs kilometru garumā. Tie ir atjaunoti un iekļauti vēstures un kultūras pieminekļu sarakstā un kļuvuši par iecienītu tūristu apskates objektu. Tomēr daudziem berlīniešiem tie saistās ar gadiem ilgām ciešanām un apspiestību.