Lietuvas ĀM pauž pārsteigumu par Krievijas nevēlēšanos sadarboties, izmeklējot 13.janvāra un Medininku lietas

"Lietuva ir pārsteigta par Krievijas nevēlēšanos atzīt nosacījumus, kas iekļauti 1991.gada 29.jūlijā parakstītajā līgumā par abu valstu attiecību pamatiem. Mēs tikko kā nosvinējām dokumenta 20.gadadienu. Atbilstoši līgumā rakstītajam un tā garam sagaidām Krievijas godīgu sadarbošanos, izmeklējot 13.janvāra un Medininku lietas, kā arī centienus saukt pie atbildības tos, kas atbildīgi par šiem notikumiem," aģentūrai BNS ministrijas viedokli skaidroja Lietuvas ĀM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau vēstīts, ka Krievijas ĀM piektdien paziņoja, ka apsūdzību pārkvalificēšana trīs Medininku slepkavībās apsūdzētajiem bijušajiem Rīgas omoniešiem un jaunu Eiropas Savienības (ES) aizturēšanas orderu izdošana esot tikai kārtējais Lietuvas mēģinājums pārrakstīt neseno vēsturi.

"Šī situācija ir kārtējais apstiprinājums Lietuvas varas iestāžu mērķtiecīgiem mēģinājumiem uzspiest savu tendenciozo nesenās pagātnes notikumu traktējumu, ko, kā rāda prakse, nesaprot pat Lietuvas partneri ES," teikts ministrijas oficiālā pārstāvja Aleksandra Lukaševiča atbildē masu medijiem, kas piektdien ievietota Krievijas ĀM mājaslapā internetā. Visticamāk, ka ar to viņš domājis gadījumu, kad Austrija atteicās izdot Lietuvai bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieku Mihailu Golovatovu, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa komandēja specvienības "Alfa" grupu.

Savukārt Lietuvas ĀM uzsver, ka ir apmierināta ar ES virzību totalitāro režīmu izvērtējumā.

"Esam priecīgi par veiksmīgo ES līmeņa novērtējumu totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem un to upuru piemiņai. Ceram, ka Krievija kļūs par daļu no šiem centieniem, kas ir svarīgi visam mūsu kontinentam," skaidroja ministrijā.

"Ievērojiet, ka pēdējā reize, kad ES valstis pauda kopēju gribu, bija pirms dažām dienām - 23.augustā [Eiropas Staļinisma un nacisma upuru atceres diena]-, kad ES tieslietu ministri pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā aicina uz godīgu attieksmi pret visiem totalitāro režīmu upuriem. Eiropas Savienības tieslietu komisāre [Viviana] Redinga ir apstiprinājusi, ka ES ir jāatzīst totalitāro režīmu pastrādāto noziegumu necilvēcība un jāsaglabā to upuru piemiņa," norāda Lietuvas ĀM.

Ceturtdien Lietuvas Ģenerālprokuratūra lūdza Krievijai tiesisko palīdzību saistībā ar tās pilsoņiem Aleksandru Rižovu, Česlavu Mliņņiku un Andreju Laktionovu, kuriem Lietuvā izvirzītas apsūdzības noziegumos pret cilvēci.

Lietuvas ģenerālprokurors Darjus Valis 19.augustā parakstīja jaunus Eiropas Savienības (ES) aizturēšanas orderus trim bijušajiem Rīgas omoniešiem, bet jūlija beigās viņiem izvirzītās apsūdzības tika pārkvalificētas par noziegumiem pret cilvēci. Līdz tam viņiem bija izvirzītas apsūdzības par Lietuvas amatpersonu pirmās pakāpes slepkavību laikā, kad tās pilda amata pienākumus.

Visticamāk, visi trīs tiks tiesāti aizmuguriski.

9.augustā Viļņas tiesa apmierināja Lietuvas Ģenerālprokuratūras lūgumu noteikt aizmugurisku apcietinājumu visiem trim bijušajiem Rīgas omoniešiem, un pēc tam Ģenerālprokuratūra nolēma izdot jaunus ES aizturēšanas orderus.

31.jūlijā apritēja 20 gadu, kopš padomju milicijas specvienības OMON kaujinieki Medininku robežpunktā nošāva septiņus Lietuvas muitas darbiniekus un policistus, bet viens tika smagi ievainots, taču izdzīvoja.

Pagaidām saistībā ar Medininkos notikušajām slepkavībām notiesāts tikai viens cilvēks – bijušais Rīgas omonietis Konstantīns Ņikuļins, kas līdz aizturēšanai dzīvojis Latvijā ar citu identitāti. Viņa uzvārds bija Mihailovs, ko viņš saņēma saskaņā ar liecinieku aizsardzības programmu par palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta Ludzas nodaļas priekšnieka Vjačeslava Liscova slepkavības krimināllietas izmeklēšanā. Viņam 11.maijā Viļņas apgabaltiesa piesprieda mūža ieslodzījumu.

Omoniešu uzbrukumā tika nogalināti Lietuvas Policijas departamenta ātrās reaģēšanas vienības "Aras" policisti Mindaugs Balavaks un Aļģimants Jozaks, Policijas departamenta ceļu policijas darbinieki Jozs Janonis un Aļģirds Kazlausks, Muitas departamenta Viļņas muitnīcas inspektori Antans Musteiķis un Stanislavs Orlavičs. Uzbrukumā tika smagi ievainots un 2.augustā nomira Viļņas muitnīcas inspektors Ričards Rabavičs. Izdzīvoja tikai smagi ievainotais muitnieks Toms Šerns.