Pēc laikrakstā sniegtās informācijas, neraugoties uz Baltkrievijas rubļa devalvāciju, baltkrievi turpina braukt uz Lietuvu iepirkties, un veikalu sniegtā informācija rāda, ka pašlaik viņi Lietuvā tērē pat krietni vairāk naudas nekā pirms savas valūtas krīzes.
"Tikai dabiski, ka cilvēki cenšas mainīt Baltkrievijas rubļus pret jebkādu citu ārvalstu valūtu, tostarp pret Lietuvas litiem. Turklāt daudzi produkti Lietuvā ir lētāki nekā Baltkrievijā. Nemaz neminot faktu, ka veikalu plaukti Baltkrievijā ir tukši vairāk nekā mēnesi," avīze citē kāda Minskas iedzīvotāja teikto.
Pēc nodokļu atmaksas uzņēmuma "Global Blue" datiem, šogad astoņos mēnešos Lietuvā ieradās par 110% vairāk pircēju no Baltkrievijas nekā pirms gada, savukārt baltkrievu iztērētā naudas summa janvārī-augustā Lietuvā bija teju par 50% lielāka nekā pērn astoņos pirmajos mēnešos.
Šā mēneša vidū Baltkrievija bija spiesta īstenot šogad otro nacionālās valūtas devalvāciju krasi izsīkstošo valūtas rezervju dēļ. Atkārtota devalvācija notika, neraugoties uz Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko agrākajiem solījumiem par katru cenu saglabāt rubļa kursu stabilā līmenī.
Baltkrievija maijā jau devalvēja rubli par 36%, lai segtu savu milzīgo maksājumu konta deficītu un risinātu maksājumu bilances krīzi, kuru izraisīja iepriekš īstenotie vērienīgie valdības tēriņi. Lai gan rubļa devalvācija uzlabo situāciju ārējā deficīta jomā, tās dēļ smagi cieš Baltkrievijas iedzīvotāji, jo samazinās viņu pirktspēja.