"Uzskatam par nepieņemamu amerikāņu praksi jautājumos, kas skar Eiropas pretraķešu sistēmu, šādi var tikt palaista garām iespēja pārvērst PAS no konfrontāciju jomas par sadarbības objektu," teikts ministrijas paziņojumā.
Krievija šādi reaģējusi uz ASV panākto vienošanos ar Spāniju par četru ar pretraķešu aizsardzības sistēmu "Aegis" aprīkotu amerikāņu karaflotes kuģu bāzēšanos Spānijas Jūras spēku bāzē Rotā.
Ārlietu ministrija norāda, ka "kārtējais ASV solis, realizējot "fāzēti adaptēto pieeju" PAS izveidē, nevar neraisīt bažas, jo jau pirmajā realizācijas fāzē notiek būtiska ASV pretraķešu aizsardzības potenciāla palielināšana Eiropā."
Vienlaikus neesot vērojama ASV administrācijas vēlme izrādīt pretimnākšanu un respektēt Krievijas vajadzības, lai gūtu juridiskas garantijas par to, ka PAS Eiropā netiks vērsta pret Krievijas kodolieročiem. "Gluži otrādi, vērojama vēlme izvietot sistēmas elementus cik iespējams plašākos rajonos," teikts ministrijas komentārā.
Kā ziņots, NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņojis, ka PAS jābūt pilnībā kaujas spējīgai 2018. gadā. Tās pirmā kārta jāpabeidz 2012. gadā. Šobrīd ASV vienojusies par PAS elementu izvietošanu Polijā, Rumānijā, Turcijā un Spānijā.
Krievija vēlas rakstiskas garantijas, ka PAS to neapdraud, savukārt ASV un NATO pārstāvji pagaidām nevēlas runāt par līgumsaistībām, taču pastāvīgi uzsver, ka Krievijai nekas nedraud, tā tikai iegūšot vēl papildu drošību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!