ECT sāk izskatīt Katiņas lietu  (2)

Matjuškins sniedza liecību lietā, kura ierosināta, pamatojoties uz PSRS drošības spēku 1940.gada pavasarī noslepkavoto 22 000 Polijas pilsoņu ģimenes locekļu prasību.

Viņš norādīja, ka ECT neesot pilnvarota izskatīt lietas, kas ierosinātas par notikumiem pirms 1998.gada.

Upuru ģimenes locekļi vēlas, lai tiesa dotu juridisku kvalifikāciju masu slepkavībām, kuras tika veiktas pēc Staļina pavēles. Prasītāji uzskata, ka šīs slepkavības kvalificējamas kā genocīds.

Sākot ar 1940.gada 3.aprīli Padomju Savienības iekšlietu karaspēks Katiņas mežā un citviet Smoļenskas apkārtnē noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.

1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā.

Nacistiskā Vācija nekavējoties apsūdzēja slepkavībā padomju spēkus, bet PSPS vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.

Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunistiskā režīma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.

Tomēr prasītāji uzskata, ka Katiņas lietas izmeklēšana, kuru laikā no 1991. līdz 2004.gadam veikusi Krievija, ir nepilnīga un ka Krievijas tiesas nav sadarbojušās ar upuru tuviniekiem.

2004.gadā Maskava oficiāli pārtrauca izmeklēšanu, un neviens no nozieguma līdzdalībniekiem tā arī nav saukts tiesas priekšā.

Upuru ģimenes pieprasa savu tuvinieku pilnīgu reabilitāciju.

Lai gan Maskavas varasiestādes pēdējā gada laikā vairākkārt to apsolījušas, taču pagaidām nekas šajā lietā nav darīts. Krievija atsaucas uz tehniskām problēmām, jo Polijas pilsoņi nošauti bez jebkādiem tiesas spriedumiem.

Polijas valdību, kas procesā piedalās kā trešā puse, pārstāvēs ārlietu ministra vietnieks Macejs Spunars.

Paredzams, ka uz ECT spriedumu nāksies gaidīt vairākus mēnešus.