Butānas karalis apprecējies un kronējis jauno karalieni

Tautas mīlētais karalis savu karalieni par sievu apņēma pēc virknes vēsturisku rituālu izpildīšanas ceremonijā, kas notika 17.gadsimta budistu klosterī valsts kādreizējā galvaspilsētā Punakhā. Ceremonijas norises vietā dziedāja mūki un gaisā smaržoja vīraka dūmi.

Pēc īsas šķīstīšanās ceremonijas viņi smaidot roku rokā iegāja klostera svētnīcā, kur pēc stundu ilgas svētības saņemšanas un lūgšanām jaunā karaliene tika kronēta.

21 gadu vecā Butānas karaļa sieva Džetsuna Pema sevi uzskata par vienkāršās tautas pārstāvi. Viņa ir lidmašīnas pilota meita, kas sabiedrības apbrīnu izpelnījusies ar savu skaistumu un ietekmi uz karali, kam līdz šim mīlas lietās nebija īpaši veicies. Pemas māte Sonama Čuki ir Butānas trešā karaļa Džigmes Dordži Vangčuka pusbrāļa prinča Namgjela Vangčuka krustmeita, bet viņas tēvs ir otrā Butānas karaļa Džigmes Vangčuka sievas pusbrālis.

Ceremoniju televīzijas tiešraidē varēja vērot visi 700 000 Butānas iedzīvotāju un ceremonija bija sākums trīs dienu ilgajām svinībām.

Pēc ceremonijas karalis ar savu jauno karalieni izies pie tautas, lai saņemtu laimes vēlējumus.

Butānas iedzīvotāji ir priecīgi par kāzām, jauno karalieni raksturojot kā jauku sievieti, kas mīl bērnus un palīdzēs karalim pildīt viņa pienākumus. Tauta kāzas uztver kā simbolu, ka valsts monarhija tiks saglabāta un turpināsies.

Pema, kas simboliskās ceremonijas sākumā izskatījās uztraukusies, bija tērpusies greznā tērpā, kur saaustas zelta, sarkanas un melnas krāsas.

Arī jaunais vīrs bija tik satraucies, ka ar pirmo reizi pat nevarēja nostiprināt krāšņo kroni tā, lai tas nenoslīdētu no jaunās karalienes matiem.

Butānas piektais karalis no Vangčuku dzimtas, kas valdījusi vairāk nekā simts gadus, mēdz savus pavalstniekus uzlūgt uz tēju. Viņš vēlējās vienkāršu un tradicionālu ceremoniju. Uz to lūgti nebija ne ārvalstu slavenības, ne citu valstu monarhi.

2008.gadā mantojot troni no sava tēva 28 gadus vecumā, Vangčuks kļuva par gados jaunāko monarhu pasaulē. Vangčuks ir izglītojies Oksfordas universitātē Lielbritānijā

Nelielā budistu karaļvalsts   Butāna, kas atrodas Himalaju kalnu dienvidu nogāzēs bez pieejas jūrai, ir laimes indeksa ieviešanas pioniere. Vēsturiski tā ir bijusi viena no visizolētākajām valstīm pasaulē, taču kopš pagājušā gadsimta 60.gadiem pakāpeniski atver durvis uz apkārtējo pasauli. Līdz 1999.gadam Butānā bija liegta ārvalstu televīzijas kanālu retranslācija.

Pašlaik Butānā ir tieša starptautiskā aviosatiksme, internets, mobilie sakari un kabeļtelevīzija, tomēr valsts attīstība tiek pārraudzīta, lai modernizācija būtu līdzsvarota ar seno kultūru un tradīcijām, ievērojot nacionālās kopējās laimes ("Gross National Happiness") filozofiju pretstatā iekšzemes kopprodukta (IKP) idejai.

Lai gan Butānā poligāmija ir atļauta ar likumu un karaļa tēvam bija četras sievas, kas visas bija māsas, arvien vairāk mūsdienu Butānas sabiedrībā izplatās monogāmija.

2008.gadā Butānas no pilnīgas monarhijas kļuva par konstitucionālu monarhiju, pieņemot konstitūciju un rīkoja savas pirmās parlamenta vēlēšanas.

Butānas karaliskā ģimene tiek godināta par stabilitātes nodrošināšanu iepriekš kara izpostītajā zemē un par to, ka tai izdevies nosargāt nelielās valsts neatkarību, neskatoties uz tās lielajiem kaimiņiem Indiju un Ķīnu.

Šogad pasaulē notikušas jau vairākas karaliskas kāzas. Aprīļa beigās visas pasaules uzmanība bija pievērsta Lielbritānijas prinča Viljama un viņa izredzētās Ketrīnas Midltones laulību ceremonijai, bet jūlijā savu līgavu Šarlēni Vitstoku pie altāra veda Monako princis Alberts II.