Pilota vainu avārijas izraisīšanā apstiprināja Gromova Lidojumu pārbaudes institūta speciālisti, veicot vairākus eksperimentālus lidojumus ar analogu lidmašīnu.
Šo lidojumu gaitā tika eksperimentāli pierādīta versija, ka lidmašīnu un cilvēkus tajā pazudināja nevis tehniskas kļūmes vai degvielas kvalitātes problēmas, bet tieši tās riteņu bremzējošais moments. To izraisīja nevis tehniskas problēmas, bet vadošais pilots, kurš pacelšanās laikā nez kāpēc bija uzlicis kājas uz bremžu pedāļiem.
Pēc pieciem eksperimentāliem lidojumiem institūta speciālisti veica vēl vienu, kurā atšķirībā no iepriekšējiem lidmašīnas stūrei bija pievienots dinamometrs, lai izmērītu pilota roku spēku.
Avarējušās lidmašīnas "melno kastu" dati liecina, ka lidmašīnas braucienā pa skrejceļu pirms pacelšanās tās augstuma stūre vispirms novirzījusies līdz 10 grādiem, bet pēc tam - līdz 13 grādiem.
Kad eksperimenta veicēji mēģināja radīt šo novirzi, nespiežot ar kājām uz bremžu pedāļiem, viņiem nācās ar rokām izdarīt 64 kilogramu spiedienu uz stūri, un viņi spēja radīt šo 13 grādu novirzi tikai uz dažām sekundēm. Pēc tam augstuma stūre novirzījās līdz normālajiem pieciem grādiem un lidmašīna bez problēmām pacēlās gaisā.
Veikto eksperimentālo lidojumu rezultāti būs pamatā lidmašīnas avārijas cēloņu izmeklēšanas komisijas ziņojumam, kura sagatavošana jau ir uzsākta.
Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) Starpvalstu aviācijas komiteja (SAK) septembra vidū paziņoja, ka avarējusī lidmašīna pirms pacelšanās nav spējusi uzņemt nepieciešamo ātrumu un nobraukusi no skrejceļa, tāpēc ir aizdomas par papildu bremzēšanas spēku un tiks veiktas jaunas ekspertīzes.
SAK paziņojumā teikts, ka lidmašīna atrāvusies no zemes, kad bija izbraukusi 400 metrus ārpus skrejceļa. Lai gan dzinēji darbojušies pacelšanās režīmā, ātruma palielināšanās temps būtiski samazinājies, un to var izskaidrot ar papildu bremzēšanas spēka parādīšanos.
Paziņojumā arī teikts, ka maksimālais augstums, kuru bija uzņēmusi lidmašīna, bija pieci vai seši metri. Tā sadūrusies ar kursa radiobākas antenu sistēmu, spēcīgi sasvērusies pa kreisi un nogāzusies.
7.septembrī, paceļoties gaisā no Jaroslavļas Tunošnas lidostas, avarēja Krievijas aviosabiedrības "Jak-servis" lidmašīna "Jak-42", kas veda uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēli Minskā komandu " Lokomotiv". Avārijas dēļ dzīvību zaudēja 44 no 45 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem, tostarp Latvijas izlases hokejists Kārlis Skrastiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!