SAK Tehniskās komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Morozovs paziņojis, ka lidmašīnas ieskrējiena laikā vienam no pilotiem kājas bijušas nepareizi novietotas uz pedāļu bremzēšanas platformām. Pilots šo faktu varēja arī neievērot un spiest pedāļus arvien stiprāk, izmantojot tos par atbalstu, lai vilktu uz sevi lidmašīnas stūri.
"Bremžu spiešanas intensitāte nebija pastāvīga, bet pakāpeniski pieauga. Maksimālā bremzēšanas jauda atbilda aptuveni astoņu tonnu lielai slodzei," skaidroja Morozovs.
Viņš norādīja, ka šāds bremzēšanas spēks ir panākams tikai, izmantojot galvenās šasijas riteņu bremžu sistēmu, jo priekšējās šasijas riteņu bremžu maksimālā slodze ir tikai ap 100 kilogramiem.
Eksperti uzskata, ka šo kļūdu varēja pieļaut gan lidmašīnas komandieris Andrejs Solomencevs, gan otrais pilots Igors Ževelovs, kurš esot bijis " negatīvā medicīnisko preparātu iespaidā".Viņa asinīs konstatētas fenobarbitāla pēdas, kas ir aizliegts preparāts aktīviem pilotiem.
Izmeklētāji atzinuši, ka apkalpe nav apsvērusi iespēju - pārtraukt ieskrējienu, kas varētu novērst katastrofu. Bortmehāniķis bez pilotu piekrišanas varēja samazināt dzinēju jaudu, uzskatot pilota darbības ar stūri par impulsīvu mēģinājumu pārtraukt pacelšanos, taču viņš tūdaļ saņēmis komandu - jaudas regulēšanas sviras nolikt pacelšanās pozīcijā.
Lidmašīnai izdevās sasniegt aptuveni sešu metru augstumu, kad tā sadūrās ar lidlauka radioantenu un iedragāja kreiso spārnu. Tas izraisīja spēcīgu sānsveri, kam sekoja trieciens pret zemi un pilnīgs lidmašīnas konstrukciju sabrukums.
Tehniskās komitejas priekšsēdētājs nosaucis četrus faktorus, kas sekmēja katastrofu. To skaitā ir neatbilstoša pilotu pārkvalifikācija no lidošanas ar "Jak - 40" uz " Jak - 42" pilotēšanu. Iespējams, šis apstāklis arī izraisīja situāciju, ka pilota kājas nebija pareizā pozīcijā uz pedāļiem, jo "Jak - 40" šīs ierīces ir novietotas atšķirīgāk.
Morozovs arī norāda uz aviokompānijas vadības nepietiekami veikto pilotu kvalifikācijas kontroli. Kā trešo faktoru komitejas vadītājs nosaucis apkalpes veiktos nepareizos aprēķinus un sagatavošanās pasākumus, lai īstenotu pacelšanos. Kā ceturto faktoru Morozovs min nesaskaņotu ekipāžas locekļu darbību ārkārtas situācijā.
Jau vēstīts, ka par traģiskās aviokatastrofas Jaroslavļā, kurā bojā gāja visa Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komanda Jaroslavļas "Lokomotiv", kurā spēlēja arī viens no visu laiku labākajiem latviešu aizsargiem Kārlis Skrastiņš, vainīgo tiks atzīts ekipāžas komandieris Andrejs Solomencevs, vēstīja laikraksts "Kommersant". Pilotu radinieki pieprasījuši veikt neatkarīgu izmeklēšanu .
Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka "Jak-42" markas lidmašīnas ieskrējiena laikā Solomencevs neviļus piebremzēja lidmašīnu, uzliekot kājas uz pedāļiem, bet tad, kad viņš sāka vilkt uz sevi stūri, tādā veidā cenšoties pacelt smago lidmašīnu no zemes, viņš vēl vairāk nospieda bremzes pedāļus ar visu savu spēku.
Izmeklēšana atklāja, ka bremzēšana pacelšanās laikā nav nemaz tik reta parādība starp "Jak-42" apkalpes locekļiem, kas nosūtīti uz jauno modeli no "Jak-40" markas lidmašīnām.
''"Jak-42" bremzēšana pacelšanās laikā, kā liecina mūsu aptaujas, notika un notiek," taču līdz šim visi centieni lidmašīnām pacelties gaisā bijuši sekmīgi, teica viens no izmeklēšanas dalībniekiem, piebilstot, ka aptaujā piedalījās visi tie, kas no "Jak-40" nosūtīti uz "Jak-42" lidmašīnām.
Jau vēstīts, ka 7.septembrī, paceļoties gaisā no Jaroslavļas Tunošnas lidostas, avarēja Krievijas aviosabiedrības "Jak-servis" lidmašīna "Jak-42", , kas veda uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēli Minskā komandu "Lokomotiv".
Lidmašīnā atradās 45 pasažieri, 43 no tiem gāja bojā katastrofas vietā, tostarp arī Skrastiņš. Izdzīvoja vienīgi borta inženieris Aleksandrs Sizovs un Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kurš gan pēc piecas dienas ilgas cīņas par dzīvību slimnīcā mira.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!