Kā jau ziņots, sākotnēji bija plānots, ka Sanadera tiesas prāva sāksies pagājušajā nedēļā, tomēr apsūdzētā veselības stāvokļa dēļ tā tika atlikta.
Horvātijas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs apsūdz Sanaderu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un vairāk nekā 3,6 miljonu Horvātijas kunu (338 751 lata) liela kukuļa pieņemšanā no "Hypo Alpe Adria Group" 1994. un 1995.gadā, kad Horvātija cīnījās par savu neatkarību no bijušās Dienvidslāvijas.
Tolaik Sanaders ieņēma ārlietu ministra vietnieka amatu, bet no no 2003. līdz 2009.gadam vadīja Horvātijas valdību.
Prokuratūra ceturtdien tiesā pauda pārliecību, ka pierādīs Sanadera vainu viņam izvirzītajās apsūdzībās.
Sanaders tiek apsūdzēts arī par desmit miljonu eiro (7,03 miljonu latu) liela kukuļa pieņemšanu no Ungārijas naftas un gāzes kompānijas MOL, pretī solot nodrošināt tai kontroli Horvātijas naftas un gāzes uzņēmumā INA, kurā MOL nav vairākuma.
Pret viņu uzsāktas vēl vairākas izmeklēšanas par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.
Korupcijas skandāli, kurā iesaistīts Sanaders, ir metuši negatīvu ēnu uz Horvātijas valdošo partiju - Horvātijas Demokrātisko savienību (HDZ) -, kuras biedrs viņš savulaik bija.
Cīņa pret korupciju ir viena no galvenajām Eiropas Savienības (ES) prasībām, ko tā izvirzījusi Horvātijai, kur cer kļūt par bloka valsti jau 2013.gadā.
Jau ziņots, ka līdz Horvātijas parlamenta vēlēšanām palicis vien aptuveni mēnesis, un sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka HDZ popularitāte krītas.