"Demos" pētījums ir pirmais mēģinājums apzināt ultralabējo organizāciju tīklus. Pētījumā piedalījās vairāk kā 10 000 cilvēki, kuri atbalsta 14 partijas un ielu organizācijas 11 valstīs.
Nacionālais noskaņojums izplatās visas Eiropas jaunatnes vidū, īpaši vīriešu vidū. "Viņi ļoti skeptiski izturas pret Eiropas Savienības( ES) un savu valstu valdībām. Viņus visus vieno kopīgas bailes nākotnes priekšā. Pirmkārt, tās ir bailes par kultūras identitāti, viņus uztrauc imigrācijas jautājumi, īpaši islāma izplatības potenciāla ietekme," teikts publikācijā.
Pētījums tika veikts jūlijā - augustā, kad vēl krīze eirozonā netika izjusta tik asi.
"Līdzīgi tam, kā antisemītisms 1910. - 1930.gadā apvienoja ultralabējās partijas, tā 21.gadsimta pirmajās desmitgadēs par apvienojošo faktoru kļūst islāmafobija," atzīst Tomas Klauvs no Eiropas Padomes Ārējo attiecību padomes.
Partijām, kas izvirza antiimigrācijas un islāmafobijas idejas, astoņās valstīs ir nozīmīgi parlamentārie bloki. "Citās valstīs vērojams atbalsta pieaugums nacionālajām ielu kustībām, piemēram, "Anglijas aizsardzības līgai" (EDL)," raksta laikraksts. Tomēr eksperti uzskata, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa: vairumam partiju piekritēju skaits internetā ievērojami pārsniedz oficiālo atbalstītāju skaitu.
Spektrs ir plašs - no franču Nacionālās frontes, kuras kandidātam ir reālas izredzes 2012.gada prezidenta vēlēšanās līdz amorfiem ielu veidojumiem kā EDL tipa kustības, kura demonstrācijās piedalās ne vairāk kā daži simti, vai franču "Bloc Indentitaire", kas bezpajumtniekus baro ar "identitātes zupu" - zupa ar cūkgaļu (cūkgaļu aizliegts ēst musulmaņiem). "Dažas skandināvu partijas, kuru reitings audzis pēdējos gados, savieno atklāti kreisu pozīciju sociālās nodrošināšanas jautājumos ar agresīvu pretošanos jebkādām multikulturālisma formām," teikts rakstā.
Izmantojot "Facebook" resursus, centrs "Demos" noskaidrojis, ka 14 partijām ir gandrīz 450 000 atbalstītāju. No tiem gandrīz divas trešdaļas ir jaunāki par 30 gadiem, trīs ceturtdaļas - vīrieši. Bezdarbnieku skaits viņu vidū pārsniedz vidējos rādītājus.
Anonīmajā aptaujā pastāvīgi tika pieminēta imigrācijas tēma, īpaši gados jaunu respondentu vidū.
Atbildot uz jautājumu, kas pirmoreiz respondentu piesaistīja ultralabējo partiju idejām, pētījuma dalībnieki daudz biežāk atbildēja "islāms" un "imigranti", nekā pauda raizes par ekonomisko situāciju, teikts rakstā.
Daži atzina, ka islāms ir liberālas demokrātijas antitēze. Tas ir "atslēgas faktors" jaunajiem populistiem - nacionālistiem, uzskata britu eksperts Metjū Gudvins. "Mūsdienu vēlētājs nepieņem rupju, atklātu rasismu," viņš skaidro. Tāpēc šīs organizācijas skaidro, ka neapmierinātība ar imigrāciju nav rasisms, ja tādā veidā tiek aizstāvētas nacionālās tradīcijas, atzīst Gudvins.
Analītiķi atzīst, ka eirozonas krīze veicina pilsoņu pieplūdumu populistu partijās, kas noskaņotas pret ES un vienlaicīgi raisa etniskās nesaskaņas.
Pēdējo 10 gadu laikā šādu partiju pārstāvniecība Rietumeiropas parlamentos ir dubultojusies.
Simtiem tūkstoši eiropiešu ir vīlušies tradicionālajās partijās un politiskajās institūcijās, un vēršas pie populistu kustībām, uzsver ziņojuma autors Džeimijs Bartlets. "Kontinenta politiķiem ir beidzot jāmožas no snaudas, jāieklausās un jāreaģē," viņš aicina.