"SVF ir saņēmis no Ungārijas varas institūcijām lūgumu par iespējamas palīdzības piešķiršanu. Līdzīgu lūgumu varas iestādes nosūtījušas Eiropas Komisijai (EK), norādot, ka jebkādu SVF un EK atbalstu, kāds būs pieejams, plāno izmantot kā piesardzības līdzekli," norāda Lagarda.
Viņa informēja, ka SVF pārstāvji, kas pašlaik strādā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, drīzumā atgriezīsies Vašingtonā, lai konsultētos ar SVF vadību par iespējamas palīdzības sniegšanai Ungārijai.
EK pirmdien apstiprināja, ka saņēmusi Ungārijas lūgumu par iespējamas finanšu palīdzības piešķiršanu, un tas tiks izskatīts, konsultējoties ar ES dalībvalstīm un SVF.
Ungārija ir lielā mērā cietusi no eiro zonas parādu krīzes, kā arī premjera Viktora Orbana īstenotās ekonomiskās politikas, kas ir satraukusi un aizbiedējusi investorus.
Jaunākie dati rāda, ka Ungārijas valsts parāds pašlaik sasniedzis 82% no iekšzemes kopprodukta (IKP) pretstatā 75% jūnija beigās. Straujo parāda pieaugumu varas institūcija saista ar nacionālās valūtas forinta kursa vājināšanos.
Kopš nākšanas pie varas labēji centriskā Ungārijas valdība ir ieviesusi milzīgus nodokļus vairākām ekonomikas nozarēm, lai aizpildītu budžeta caurumu, kā arī būtībā nacionalizējusi apmēram astoņu miljardu latu vērtus aktīvus, kurus turēja privātie pensiju fondi.
Turklāt valdība ieviesusi pretrunīgi vērtētu shēmu, kas ļauj cilvēkiem, kuri kredītus ņēmuši ārvalstu valūtā, atmaksāt tos ar likmēm, kas zemākas par tirgū pastāvošajām, un šāda risinājuma dēļ Ungārijā strādājošajām bankām ir radušies zaudējumi.
Reitingu aģentūras brīdinājušas, ka valdības politika un spriedze ekonomikā apdraud Ungārijas reitingus.
Pašlaik Ungārijai piešķirtie reitingi ir tikai vienu pakāpi augstāki par spekulatīvo līmeni, un to pazemināšanas gadījumā valstij būs dārgāk un grūtāk dabūt naudu savu parādu apkalpošanai.
Ungārijai jau līdz šim ir bijušas grūtības atrast investorus, kas gribētu iegādāties tās parāda vērtspapīrus, un pēdējās nedēļās vairākas obligāciju izsoles vajadzēja atcelt intereses trūkuma dēļ.