Žipē gan nepieļauj, ka varētu notikt bruņota iejaukšanās Sīrijas iekšējās lietās. Ministrs esot informējis par savu priekšlikumu vairākus Francijas sabiedrotos ANO, tajā skaitā ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni.
Viņš grasās par šo nodomu paziņot arī Arābu Valstu Līgai. Žipē uzsvēris, ka bez starptautiskās sabiedrības "konsolidēta" viedokļa, humanitārie koridori Sīrijā veidoti netiks.
Eiropas Savienības oficiālie pārstāvji paziņojuši, ka Sīrijas mierīgo iedzīvotāju aizstāvība ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums. Tomēr Žipē iniciatīvu viņi nekomentēja.
Jau vēstīts, ka Arābu līga ir noraidījusi Sīrijas prasību mainīt miera plānu, kurš paredz nosūtīt uz šo valsti 500 novērotājus situācijas izvērtēšanai, svētdien vēstīja Ēģiptes valsts ziņu aģentūra MENA.
Sīrijas prasība tika noraidīta Arābu līgas ģenerālsekretāra Nabila al Arabi vēstulē Sīrijas ārlietu ministram.
"Sīrijas pieprasītie papildinājumi [..] fundamentāli maina misijas raksturu," teikts šajā vēstulē.
Agrāk bija ziņots, ka Sīrija mēģinājusi panākt plānotās novērotāju delegācijas samazināšanu no 500 līdz 40 cilvēkiem.
Arābu līga trešdien paziņoja, ka Sīrijai triju dienu laikā jāizbeidz "asiņainās represijas" pret protestētājiem, jāizved bruņotie spēki no nemierīgajām pilsētām, jāsāk sarunas ar opozīciju un jāielaiž valstī novērotāji, citādi tiks noteiktas sankcijas pret Sīriju. Ultimāta termiņam beidzoties, nekas neliecināja, ka vardarbība Sīrijā mitētos.
Sīrijas prezidents Bašars al Asads ir paziņojis, ka valsts nepakļausies ārējam "spiedienam".
Sīrijā kopš marta vidus notiek protesti pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Varas iestādēm vēršoties pret tiem, ir gājuši bojā vairāk nekā 3500 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!