"ES atkārto savu visstingrāko nosodījumu par vardarbīgo Sīrijas valdības vēršanos pret nemieriem, kas rada draudus, ka Sīrija nonāks uz ļoti bīstamas vardarbības, reliģisko grupējumu sadursmju un militarizācijas takas," teikts ES ārlietu ministru kopīgajā paziņojumā, kas izplatīts pēc sanāksmes Briselē.
Ministri nolēmuši īstenot "turpmākus ierobežojošos pasākumus pret režīma spējām īstenot vardarbīgās represijas".
Sankciju mērķis ir "enerģētikas, finanšu, banku un tirdzniecības nozares, tajās iekļautas papildu privātās un juridiskās personas, kas iesaistītas vardarbībā vai tieši atbalsta režīmu".
ES diplomāti skaidro, ka sankcijas iekļauj aizliegumu uz Sīriju eksportēt naftas un gāzes industrijai nepieciešamo aprīkojumu, tirgot Sīrijas valdības obligācijas un pārdot Sīrijai programmatūru, ko var izmantot interneta un telekomunikāciju sakaru uzraudzībai.
Tāpat ES ārlietu ministri vienojušies atturēties no koncesiju aizdevumu - kredītu ar zemāku procentu likmi un ilgākiem atmaksas periodiem nekā piedāvā tirgi - izsniegšanas Sīrijai.
Sankciju mērķis ir ierobežot režīmam pieejamos finanšu līdzekļus.
ES pievienoja vēl 12 fiziskās personas un 11 juridiskās personas to personu un kompāniju sarakstam, kurā iekļautajiem iesaldēti īpašumi un liegta iebraukšana ES, informēja diplomāti.
ES jau deviņās kārtās noteikusi sankcijas pret Sīriju, kopumā sarakstā iekļautas 74 personas, tostarp Asads, kā arī noteikts Sīrijas jēlnaftas imports.
Sīrijā kopš marta vidus notiek protesti pret prezidenta Bašara al Asada režīmu. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) aplēses liecina, ka varas iestādēm vēršoties pret tiem, ir nogalināti vairāk nekā 3500 cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.
Sankcijas pret Sīriju noteikusi arī Turcija, kas šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad sankciju noteikšanu izziņoja Arābu līga, kas 16.novembrī apturēja Sīrijas dalību organizācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!