Eiroparlaments aicina Krievijā rīkot jaunas Valsts domes vēlēšanas  (181)

Eiroparlaments atzinīgi novērtēja demonstrācijas Krievijā  kā iedzīvotāju gribas izpausmi.

Deputāti uzskata ‒ vēlēšanu gaita apliecinājusi, ka Krievija neievēro Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) definētos vēlēšanu standartus, un pauž bažas saistībā ar EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ziņojumiem par krāpšanu un sākotnējiem atzinumiem attiecībā uz procesuālajiem pārkāpumiem, plašsaziņas līdzekļu objektivitātes trūkumu, neatkarīgo novērotāju vajāšanu, partijas un valsts nodalīšanas trūkumu.

Rezolūcijā uzsvērts, ka politisko partiju apgrūtinošā reģistrācijas procesa dēļ vēlēšanās nevarēja piedalīties vairākas opozīcijas partijas un tas jau sākotnēji ir nopietni apdraudējis biedrošanās brīvību, politisko konkurenci un plurālismu. Parlaments aicina rīkot jaunas, brīvas un taisnīgas vēlēšanas pēc visu opozīcijas partiju reģistrēšanas.

Eiroparlaments aicina Eiropadomes priekšsēdētāju Hermanu van Rompeju, Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu, EK priekšsēdētāja vietnieci, ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīnu Eštoni pievērst uzmanību vēlēšanu jautājumam ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas plānota ceturtdien.

Deputāti atkārtoti pauž bažas par cilvēktiesību stāvokli Krievijā un tiesiskuma un neatkarīgu tiesu iestāžu trūkumu. Rezolūcijā aicināts ES un Krieviju paātrināt sarunas par drīzumā noslēdzamo jauno Partnerības un sadarbības nolīgumu. Eiroparlaments atbalsta juridiski saistošu nolīgumu, kurā būtu iekļautas visas ar demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu saistītās jomas.

Deputāti uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt enerģētikas partnerību ar Krieviju, un norāda, ka dabas resursu piegādi nedrīkst izmantot kā politisku instrumentu.

Nobeigumā rezolūcijā uzsvērts, ka daudzas starptautiskas problēmas, jo īpaši attiecībā uz Sīriju un Irānu, nevar atrisināt bez koordinētas pieejas un tajā jāiesaistās arī Krievijai.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar 4.decembrī notikušo vēlēšanu rezultātiem iekļūšanai parlamenta apakšpalātā nepieciešamo 7% vēlētāju atbalstu ieguvušas četras partijas. Premjerministra Vladimira Putina vadītā "Vienotā Krievija", kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 49,3% balsu, kas nozīmē, ka partijai Valsts domē ir nodrošināta vairāk nekā puse vietu jeb 238 no 450 deputātu vietām, kas gan ir par 77 vietām mazāk nekā līdzšinējā Valsts domes sasaukumā. Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi 19,2% un 92 deputātu vietas, "Taisnīgā Krievija" ‒ 13,25% un 64 deputātu mandātus, bet Krievijas Liberāldemokrātiskā partija ‒ 12% balsu un 56 deputātu vietas Valsts domē.

Valsts domes vēlēšanas kritizēja starptautiskie novērotāji no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes, norādot, ka tās bija negodīgas par labu premjerministra Vladimira Putina valdošajai partijai "Vienotā  Krievija" un tajās notika acīmredzamas manipulācijas, tostarp balsu viltošana, metot urnās fiktīvus biļetenus.

Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arī Valsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un "Taisnīgās Krievijas" līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs pavēstīja, ka "Vienotā Krievija" sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu, nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu  rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā.

Pret vēlēšanu rezultātiem visā Krievijā protestē tūkstošiem cilvēku.