Berlīne varētu noteikt sankcijas ierēdņiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, viņiem varētu aizliegt izsniegt Šengenas zonas vīzas un bloķēt viņu kontus Rietumvalstu bankās.
Šāds solis pašlaik aiz slēgtām durvīm tiek apspriests Vācijas valdībā un Bundestāgā," intervijā "Die Welt" paziņojis Lonings.
Viņš pats atbalsta sankciju noteikšanu "atsevišķiem Krievijas politiķiem, tiesu varas pārstāvjiem un policistiem, kas atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem vai paši pieļāvuši šādus pārkāpumus", intervijā pausto citē "Deutsche Welle".
Lonigs arī paudis pārliecību, ka Krievijā praktiski nepastāv tiesiska valsts, valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs nekādā veidā nav veicinājis tiesiskas valsts un demokrātijas aizstāvēšanu, bet premjerministrs Vladimirs Putins ir "tīrākais demokrātijas pretstats".
Vācijas valdība aicina Maskavu ievērot demokrātijas principus attiecībā uz gaidāmajām oficiāli pieteiktajām protesta akcijām, norādījis Lonings, uzsverot, ka ir jāievēro vārda un pulcēšanas brīvība, demonstrantus nedrīkst piekaut tikai tāpēc, ka viņiem ir no Krievijas valdības atšķirīgs viedoklis.
Jau ziņots, ka drīz pēc 4.decembrī notikušajām Valsts domes vēlēšanām Krievijā sākās masu protesti. Maskavā un Sanktpēterburgā tika aizturēti vairāki simti cilvēku.
Savukārt Eiroparlaments pagājušajā nedēļā Strasbūrā pieņemtajā rezolūcijā aicina rīkot Krievijā jaunas, brīvas un taisnīgas Valsts domes vēlēšanas un nekavējoties un pilnībā izmeklēt visus ziņojumus par krāpšanu un iebiedēšanu vēlēšanu laikā 4.decembrī, informēja Eiroparlamenta preses dienestā.
Eiroparlaments atzinīgi novērtēja demonstrācijas Krievijā kā iedzīvotāju gribas izpausmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!