Saskaņā ar likumu, par publisku genocīda noliegšanu varēs sodīt ar gadu cietumā vai naudassodu 45 000 eiro apmērā (apmēram 31 000 latu).
BBC vēsta, ka Armēnijas dati liecina - 1915.gadā Osmaņu impērijā nogalināti apmēram pusotrs miljons armēņu. Turcija šiem datiem nepiekrīt, noraidot vārdu "genocīds" un draudot Francijai ar "nopietnām sekām", ja tā pieņems likumu par genocīda noliegšanu.
Nākamgad likumprojektu izskatīs parlamenta augšpalāta Senāts, bet tā atbalstītāji cer, ka parlaments to pieņems vēl pirms sesijas pārtraukuma februāra beigās, kas būs pirms aprīļa beigās gaidāmajām valsts prezidenta vēlēšanām.
Ankara ziņo, ka tolaik gājuši apmēram 300 000 armēņu. Turcijas puse arī norāda, ka armēņu sacelšanās laikā pret Osmaņu impēriju, iebrūkot krievu armijai, gājuši bojā daudzi turki.
Vairāk nekā 20 valstis, tostarp arī Francija, ir atzinusi 1915.gada notikumus par genocīdu pret armēņiem, norāda BBC. Raidorganizācija arī norāda, ka ceturtdien Francijā pieņemtais likums neizbēgami saniknos Turciju.
Par armēņu genocīda sākumu uzskata 1915.gada 24.aprīli, kad Osmaņu impērijas amatpersonas Konstantinopolē apcietināja dažus sabiedrībā pazīstamus armēņus. Vēlāk impērijas armija īstenoja armēņu izlikšanu no viņu dzīvesvietām, lai vestu piespiedu kārtā vairākus simtus kilometru garā gājienā uz tuksnešainu apvidu mūsdienu Sīrijā.
Mūsdienās daudzas valstis šo prettiesisko rīcību oficiāli ir atzinušas par pirmo genocīdu pasaulē un tas ir otrais pētītākais genocīds vēsturē.