EK secinājusi, ka Ignalinas AES teritorijā plānotajā kodolatkritumu glabātavā paredzēts uzglabāt kodolatkritumus ar ļoti īsu aktivitātes termiņu un zemu aktivitātes līmeni, tādēļ tā kādā citā Eiropas Savienības (ES) vai Lietuvas kaimiņvalstī neradīs radioaktīvo piesārņojumu ūdeņos, augsnē vai gaisā nedz radioaktīvo atkritumu darbības laikā, nedz pēc tā beigām, kā arī ārkārtas situāciju vai avāriju gadījumā.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras (IAEA) eksperti pagājušajā nedēļā izvērtēja Lietuvas Radioaktīvo atkritumu utilizācijas aģentūras izveidoto ģeoloģiskās izpētes programmu kodolatkritumu ar ilgu utilizācijas termiņu uzglabāšanai.
Aģentūra ierosināja veikt sīkākas ģeoloģiskās izpētes Lietuvas ziemeļrietumos slēgtās Ignalinas AES tuvumā.
Lietuvas aģentūras aplēses liecina, ka līdz pilnīgai Ignalinas AES ekspluatācijas pārtraukšanai tiks saražotas vēl apmēram 2500 tonnas kodoldegvielas. Metāla un tērauda tvertnēs, kādas pašlaik ir Ignalinas AES, kodolatkritumus droši var glabāt vien 50 gadu.
IAEA un ES prasības paredz, ka par kodolatkritumu glabāšanu jāparūpējas valstij, kas tos ir saražojusi.
Saskaņā ar Lietuvas un Eiropas Savienības vienošanos 2009.gada 31.decembrī tika apturēta Ignalinas AES, jo ES šajā spēkstacijā izmantotos padomju laika RBMK tipa reaktorus uzskata par nedrošiem.
Lietuva plāno uzbūvēt jauno AES valsts ziemeļaustrumu pilsētā Visaginā, kur atrodas arī apturētā Ignalinas AES. Paredzēts, ka projektā iesaistīsies arī Latvija un Igaunija, kā arī bija plānota Polijas līdzdalība. Sagatavošanās darbus jaunās AES būvei ir iecerēts sākt nākamgad, bet būvniecību ‒ 2014.gadā. Plānots, ka jaunā AES sāks darboties 2020.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!