Krievijas opozīcija: mītiņu ierobežojumi pie Kremļa sienām – varas baiļu pazīme  (8)

Opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs uzskata, ka aizliegums rīkot pasākumus bez prezidenta un viņa administrācijas saskaņojuma liecina par varas bailēm no pieaugošās Krievijas iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes.  

Ņemcovs uzskata, ka varas pārstāvji uztraucas, ka opozīcijai izdosies saskaņot ar Maskavas pašvaldību vērienīgu mītiņu Vasiļjevska laukumā, pie Kremļa sienām. "Kad mēs organizējām 24.decembra mītiņu, mēs to grasījāmies rīkot Vasiļjevska laukumā, tas šokēja [premjeru Vladimiru] Putinu un [prezidentu Dmitriju] Medvedevu," intervijā BBC paziņojis politiķis.  

Opozīcijas kustības "Solidaritāte" padomes pārstāve Nadežda Mitjuškina arī uzskata, ka Medvedeva rīkojums, kas ierobežo iespējas rīkot masu pasākumus pie Kremļa sienam, ir "baiļu pazīme". "Mums daļu laukumu centīgi rekonstruē, norobežo ar žogiem," intervijā BBC norādījusi opozīcijas pārstāve.

Viņa skaidrojusi, ka pastāv noteikumi, kas ierobežo pasākuma dalībnieku skaitu atkarībā no laukuma izmēra - dažos laukumos var saskaņot mītiņu 10 000 dalībnieku, citos 30 000 - 40 000 dalībnieku. "Šķiet, ka tagad Maskavā sāks slēgts lielos laukumus, lai cilvēki nevarētu pulcēties," uzskata Mitjuškina.

Pēc viņas vārdiem, pat tik lielā pilsētā kā Maskavā nav daudz laukumu, kur varētu rīkot vērienīgas protesta akcijas.  

Kustības "Par cilvēka tiesībām" vadītājs Ļevs Ponomarevs uzskata, ka prezidents, atņemot Maskavas pašvaldībai tiesības saskaņot mītiņus pie Kremļa, uzurpējis pilsētas izpildvaras funkcijas un ierobežojis pilsoņu tiesības.  

"Ar savu rīkojumu [par ierobežojumiem un pasākumu saskaņošanas kartību Vasiļjevska laukumā]  Medvedevs nelikumīgi paplašinājis savas pilnvaras, uzņemoties publisko pasākumu saskaņošanu, faktiski iekļaujot šo laukumu Kremļa teritorijā un svītrojot to no Maskavas valdības jurisdikcijas," teikts Ponomareva paziņojumā.

Viņš arī norāda, ka ar prezidenta rīkojumu būtiski ierobežotas potenciālo pasākumu rīkotāju tiesības, jo atšķirībā no Maskavas valdības lēmuma, prezidenta atteikumu nevarēs apstrīdēt tiesā.

Jau ziņots, ka masu pasākumi Maskavā, Vasiļjevska laukumā pie Kremļa sienas turpmāk varēs notikt tikai ar Krievijas prezidenta atļauju. Šādu rīkojumu parakstīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Medvedevs iekļāvis Vasiļjevska laukumu to teritoriju sarakstā, kur masu pasākumus saskaņot var tikai Krievijas valsts galva personīgi. Izmaiņas 1992.gada likumā par kultūras un vēstures pieminekļa "Maskavas kremlis" saglabāšanu ieviestas 4. janvārī.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem informāciju par plānoto pasākumu prezidentam var iesniegt valdība, Federācijas padome, Valsts dome, augstākās tiesu instances un Maskavas mērs. Pārskatu prezidentam jāiesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms paredzētā pasākuma laika, vispirms to saskaņojot ar Federālo apsardzes dienestu, Krievijas Prezidenta lietu biroju, turklāt par pieteikumu jāsaņem pozitīvs slēdziens no prezidenta administrācijas.

Krievijas galvaspilsētā 24.decembrī vairāki tūkstoši cilvēkupulcējās protesta akcijā pret Valsts domes vēlēšanu rezultātu falsificēšanu. Policija ziņo par 30 000 akciju dalībnieku, rīkotāji - par 120 000, bet neatkarīgie novērotāji - par aptuveni 70 000 protestētāju.

Mītiņa beigās opozīcijas pārstāvis Vladimirs Rižkovs nolasīja rezolūciju ar sešām prasībām. Akcijas dalībnieki pieprasa atbrīvot politieslodzītos, pārskatīt 4.decembrī notikušo Valsts domes vēlēšanu rezultātus, atbrīvot no amata Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Vladimiru Čurovu un izmeklēt viņa darbību, kā arī sodīt visus falsifikācija vainīgos. Tāpat protestētāju rezolūcijā pieprasīts reģistrēt visas opozīcijas partijas, padarīt likumus demokrātiskākus un sarīkot jaunas vēlēšanas, kuru norisi kontrolētu vēlētāju apvienības.

Dažādi gājieni, mītiņi un demonstrācijas šajā dienā notika arī citās Krievijas pilsētās.

4.decembra Valsts domes vēlēšanās "Vienotā Krievija" uzvarēja, iegūstot 49,3% vēlētāju atbalsta, tomēr Valsts domē partija zaudēja 77 vietas. Opozīcija norāda, ka arī šis rezultāts ir panākts ar krāpšanos un reālais atbalsts Putinam un viņa partijai ir krietni vien mazāks. Par vēlēšanu norises pārkāpumiem ziņoja ne tikai starptautiskie un vietējie vēlēšanu novērotāji un opozīcijas aktīvisti, bet arī Valsts domē iekļuvušās Komunistiskās partijas un "Taisnīgās Krievijas" līderi Genadijs Zjuganovs un Sergejs Mironovs. Zjuganovs pavēstīja, ka "Vienotā Krievija" sev pieskaitījusi par 15% vairāk balsu, nekā bija patiesībā, solot izmeklēt vēlēšanu rezultātus visos reģionos. Savukārt Mironovs paziņoja, ka vislielākā krāpšanās notikusi Sanktpēterburgā.