Igaunija piedāvā Krievijai saņemt atbildes no uzņēmēja, kurš saistīts ar 'Arctic Sea' nolaupīšanu  (1)

Preses konferencē Tallinā ceturtdien Mihals pastāstīja, ka Igaunijas ģenerālprokuratūra ir informējusi Krievijas pusi par iespēju nosūtīt Igaunijai jautājumus, ko tā vēlas uzdot Krosam, un pēc atbilžu saņemšanas Igaunijas puse tās nosūtīs Krievijai. Dota arī iespēja Krievijas prokuroriem ierasties Igaunijā un iztaujāt Krosu klātienē. Savukārt Igaunijas ģenerālprokuratūra lūgusi Krievijai iesniegt Igaunijai Krosa lietas materiālus un apkopotos pierādījumus.

"Tagad atliek vien gaidīt, lai redzētu, vai Krievijas pusei ir patiesa interese nodot Igaunijai šo izmeklēšanu un Krosa iztaujāšanu, vai arī Krievija nolems darīt vēl kaut ko, kas man, kas nav eksperts, nešķiet kā īpaša interese lietu izmeklēt," klāstīja Mihals.

Krievijas izmeklētāji Krosu saista ar 2009.gadā notikušās kravas kuģa "Arctic Sea" nolaupīšanas organizēšanu, paužot gatavību izdot starptautisko aizturēšanas orderi.

"Plānojam tuvākajās dienās izdot starptautisko aizturēšanas orderi. Tas nozīmē, ka viņu meklēs visā pasaulē," ceturtdien paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Arhangeļskas apgabalā Svetlana Tarnajeva.

Igaunijas ģenerālprokuratūra izteikusi Krievijai lūgumu nodot Krosa lietas izmeklēšanas materiālus, bet Krievija pagaidām nav atbildējusi, šonedēļ vēstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Igaunijas un Krievijas starpā noslēgtais tiesiskās palīdzības līgums paredz, ka abas valstis viena otrai neizdod savus pilsoņus. Tomēr to var izdarīt citas valstis, tādēļ, ja tiks izdots Krosa starptautiskās aizturēšanas orderis, viņu var aizturēt kādā citā valstī un izdot Krievijai.

Igaunijas ģenerālprokuratūra otrdien paziņoja, ka atbildējusi uz Krievijas tiesiskās palīdzības lūgumu pirms pagājušā gada 12.decembra, informējot, ka Krosam ir nodots uzaicinājums ierasties pie izmeklētājiem uz iztaujāšanu, bet viņš atbildējis, ka viņam nav iespējams tur ierasties.

Laikraksts "Postimees" decembrī vēstīja, ka pērn novembrī Krosam nodota pavēste ierasties Arhangeļskas apgabala Ņencu autonomā apvidus izmeklēšanas komitejā 12.decembrī, kur viņam "izvirzīs apsūdzības un nopratinās kā aizdomās turēto".

Kross laikrakstam paskaidroja, ka ir Igaunijas pilsonis un iedzīvotājs, tādēļ neuzskata, ka ir Krievijas jurisdikcijā. "Tādēļ neuzskatu, ka būs iespējams ierasties Krievijā uz nopratināšanu vai arī tieši sazināties ar Krievijas valsts institūcijām par šo lietu," viņš teica laikrakstam.

Ar "Arctic Sea" nolaupīšanu saistīta izmeklēšana tiek veikt arī Igaunijā, un Kross 2010.gadā šajā lietā liecinieka statusā sniedza liecību. Igaunijas prokurori norādījuši, ka viņiem nav pierādījumu Krosa saistībai ar kravas kuģa nolaupīšanu.

Maltā reģistrētais sauskravu kuģis "Arctic Sea", kura operatori bija Krievijas kompānija "Solchart Arkhangelsk" un ar to saistītā Somijas kompānija "Solchart Management", ar 15 Krievijas  pilsoņu apkalpi 2009.gada 22.jūlijā izbrauca no Pietarsāri ostas Somijā uz Bedžajas ostu Alžīrijā, kur tam vajadzēja ierasties 2009.gada 4.augustā. Kuģis tika nolaupīts 2009.gada 24.jūlijā Baltijas jūrā Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos. Kravas kuģi, kas bija pazudis un pēc tam 2009.gada 18.augustā tika atrasts Atlantijas okeānā pie Kaboverdes, bija nolaupījusi astoņu cilvēku grupa, kas 2009.gada 17.augustā tika aizturēta militārā operācijā starptautiskajos ūdeņos pie Kaboverdes. 

Visiem astoņiem nolaupītājiem tika izvirzītas apsūdzības pirātismā un cilvēku nolaupīšanā, kas veikta organizētā grupā. Šie astoņi ir Latvijas pilsonis Vitālijs Ļepins un Latvijas nepilsonis Dmitrijs Savins, Igaunijas pilsonis Jevgeņijs Mironovs un Igaunijas nepilsoņi Aleksejs Buļejevs un Igors Borisovs, Krievijas pilsoņi Dmitrijs Barteņovs un Andrejs Luņovs, kuri ir Igaunijas pastāvīgie iedzīvotāji, kā arī Andrejs Andrjušins, kura pilsonību   Krievijas  izmeklētājiem nav izdevies noskaidrot. Viņi savu vainu kuģa nolaupīšanā noliedza. Taču vēlāk Luņovs un Savins noslēdza vienošanās ar izmeklēšanu, un apsūdzības cilvēku nolaupīšanā viņiem tika atceltas.

Pēc oficiālām ziņām, kuģis uz Alžīriju veda zāģmateriālu kravu, tomēr medijos vairākkārt izskanējuši minējumi, ka kuģī, iespējams, bijusi kāda slepena krava, piemēram, ieroči. Krievijas  amatpersonas vairākkārt noliedza Lielbritānijas laikraksta "Sunday Times" ziņoto, ka uz pirātu nolaupītā kuģa "Arctic Sea" atradusies slepena pretgaisa aizsardzības raķešu "S-300" krava, kas bijusi domāta Irānai.
Savukārt Somijas izmeklētāji paziņoja, ka "Arctic Sea" nolaupīšanas iemesls bijušas komerciālas nesaskaņas starp nolaupīšanas pasūtītājiem un kuģa īpašniekiem.

Par kuģa "Arctic Sea" nolaupīšanu   Krievijā ar septiņu gadu ieslodzījumu notiesātais Latvijas nepilsonis Dmitrijs Savins savās liecībās apgalvoja, ka kuģa nolaupīšanu viņam esot pasūtījis   Kross, kurš gribējis saņemt izpirkumu.   Igaunijas  prokuratūra nekonstatēja Krosa  saistību ar "Arctic Sea" nolaupīšanu.

Savins ir nosaucis Krosu  par pirātiskās akcijas galveno organizētāju. Savins arī apgalvoja, ka   Kross  uzdevis viņam izstrādāt vairākus variantus traucēkļiem Baltijas jūras gāzesvada "Nord Stream" būvniecībā.

Kross Igaunijas plašsaziņas līdzekļos novērtēja šos apgalvojumus kā Krievijas  puses atriebību par to, ka viņš 2007.gadā konsultējis Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili drošības jautājumos pirms Krievijas‒Gruzijas militārā konflikta 2008.gada augustā.  

Kross  no 1995. līdz 2000.gadam bija   Igaunijas  izlūkdienestu koordinators, vēlāk nodarbojās ar biznesu, kā arī regulāri paudis savu viedokli   Igaunijas  plašsaziņas līdzekļos kā drošības un ārpolitikas jautājumu eksperts.

2000.gadā   Kross  atkāpās no   Igaunijas  izlūkdienestu koordinatora amata, jo viņš ar dienesta kredītkarti bija iegādājies mantas personīgām vajadzībām. Savukārt 2001.gadā Kross  bija spiests atstāt toreizējā   Igaunijas  prezidenta Lennarta Meri padomnieka amatu, jo atklājās, ka viņš ir saistīts ar interpola meklēto starptautisko afēristu Antonio Angoti, kurš gribēja piedalīties   Igaunijas  dzelzceļa privatizācijā.