"Šodien nosūtīju vēstuli Norvēģijas Nobela Miera prēmijas komitejai ar lūgumu izskatīt iespēju atņemt Nobela Miera prēmiju, ko Gorbačovam piešķīra 1990.gadā," piektdien Lietuvas brīvības cīnītāja dēls teica Seimā, kur notika 1991.gada 13.janvāra notikumiem veltītie Brīvības aizstāvju dienas pasākumi.
Viņš pauda pārliecību, ka Gorbačovs kā toreizējais valsts vadītājs bija atbildīgs par PSRS bruņoto spēku, PSRS Iekšlietu ministrijas karaspēka un PSRS Valsts drošības komitejas rīcību 1991.gada 13.janvārī Viļņā. Lietuvā šajā datumā pastrādātie noziegumi kvalificēti kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci.
"Pat ja šīs bruņotās vienības rīkojās bez Gorbačova pavēles [kā viņš apgalvo], viņa piekrišana klusējot vai bezdarbība vēlāk, izmeklējot notikušo un sodot personas, kas ir atbildīgas par bruņota spēka – kaujas patronu, smagās militārās tehnikas – izmantošanu pret civilpersonām un civiliem objektiem, arī ir pamats Gorbačova saukšanai pie atbildības atbilstoši starptautiskajiem krimināltiesību standartiem," paskaidroja Roberts Povilaitis.
Viņš atgādināja, ka bijušais Padomju Savienības prezidents nesadarbojas ar Lietuvas tiesībsargājošajām institūcijām, kas vēlas viņu iztaujāt saistībā ar 21 gadu vecajiem notikumiem.
"1990.gadā Gorbačovam tika piešķirta cienījamā un prestižā Nobela Miera prēmija. Tomēr es uzskatu, ka ar savu darbību vai sodāmu bezdarbību 1991.gadā saistībā ar notikumiem Viļņā un citās vietās, ka PSRS sabrukuma laikā tika izmantots bruņots spēks, Gorbačovs noniecināja viņam piešķirtās cienījamās balvas nozīmi," klāstīja Povilaitis. "Viņa uzsvērtā nevēlēšanās reaģēt uz Lietuvas likumīgajām tiesībām veikt tiesisku izmeklēšanu par šiem notikumiem un Gorbačova lomu tajos tikai apstiprina bijušā PSRS prezidenta nehumāno pozīciju, ar kuru es kā cilvēks, kas šajos notikumos zaudēja tēvu, nevaru samierināties," teica Lietuvas brīvības cīnītāja dēls.
Nobela Miera prēmiju Gorbačovam 1990.gadā piešķīra par Aukstā kara izbeigšanu.
Lietuvas ģenerālprokuratūra šonedēļ paziņoja, ka Krievija noraidījusi Lietuvas lūgumu ļaut iztaujāt bijušo PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par 1991.gada 13.janvāra notikumiem, kad tika ieņemts Lietuvas televīzijas tornis. Krievija atteikusi Lietuvas lūgumam ļaut iztaujāt Gorbačovu, pamatojoties uz 1959.gadā pieņemto Eiropas Padomes konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās, kas paredz, ka tiesiskā palīdzība netiek sniegta, ja tas var kaitēt lūgumu saņēmušās valsts suverenitātei vai drošībai, tās sabiedriskajai kārtībai vai citām būtiskām interesēm.
13.janvārī Lietuvā atzīmē Brīvības aizstāvju dienu, kad tiek pieminēti tie, kuri zaudēja dzīvību, aizstāvot Viļņas televīzijas torni pret padomju karaspēku 1991.gada 13.janvārī.
Padomju armijas, Valsts drošības komitejas (VDK) un Komunistiskās partijas neveiksmīgajā mēģinājumā gāzt Lietuvas valdību, kas bija pasludinājusi valsts neatkarību, 1991.gada 13.janvārī gāja bojā 14 mierīgie iedzīvotāji un vairāk nekā 1000 tika ievainoti, kad padomju spēki mēģināja ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
