Tiesa pagarināja apcietinājumu līdz 16.aprīlim, kad plānots sākt Bēringa-Breivīka tiesas prāvu.
Jau ziņots, ka Bērings-Breivīks, kura sarīkotajos uzbrukumos jūlijā gāja bojā 77 cilvēki, pirmdien pieprasīja Oslo tiesu viņu nekavējoties atbrīvot, jo, kā viņš pats apgalvo, viņa sarīkotais slaktiņš esot bijis "preventīvs uzbrukums valsts nodevējiem".
"Nepieņemu ieslodzījumu. Pieprasu mani nekavējoties atbrīvot," Bērings-Breivīks teica Oslo tiesai, kur izskatīja viņam noteiktā drošības līdzekļa apcietinājuma nosacījumus.
Smagi smiekli izlauzās sanākušo cilvēku rindās, kur sēdēja slaktiņā izdzīvojušie un upuru ģimenes locekļi, kad Bērings-Breivīks divreiz pieprasīja viņu nekavējoties atbrīvot. Viņš arī teica, ka par uzbrukumiem būtu pelnījis medaļu.
22.jūlija slaktiņš bija "preventīvs uzbrukums valsts nodevējiem", kas tika pastrādāts, lai aizsargātu "etnisko norvēģu populāciju", savas rīcības motīvus paskaidroja labējais ekstrēmists.
Jau ziņots, ka 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja divus teroraktus. 32 gadus vecais ekstrēmists atzīst, ka sarīkoja sprādzienu valdības kvartālā galvaspilsētā Oslo, kurā gāja bojā astoņi un ievainoti vairāki cilvēki, bet vēlāk, pārģērbies par policistu, sarīkoja apšaudi valdošās Darba partijas jaunatnes nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā, kur ekstrēmists nogalināja 69 cilvēkus. Tomēr Bērings-Breivīks neuzskata, ka būtu pastrādājis noziegumu.
Bērings-Breivīks dažas stundas pirms uzbrukumu sākuma ievietojis internetā un izsūtījis pa elektronisko pastu Norvēģijas galēji labējiem politiķiem 1500 lappušu manifestu, kas daļēji ir viņa dienasgrāmata, un tas liecina, ka uzbrukumus viņš gatavojis vairākus gadus. Viņš sevi dēvē par krustnešu bruņinieku, kas cīnās pret "musulmaņu invāziju" Eiropā.
Tiesa ir nolēmusi atkārtoti veikt psihiatrisko ekspertīzi Bēringam-Breivīkam, jo cietušie nepiekrita pirmās ekspertīzes slēdzienam, ka viņš ir garīgi slims.