Lēmums pieņemts trešdien Ziemeļatlantijas padomes sēdēdalībvalstu vēstnieku līmenī.
Lietuvas aizsadzības ministre Rasa Juknevičiene aģentūrai BNSteica, ka Ziemeļatlantijas padome "apstiprinājusi [NATO Militārāskomitejas] priekšlikumu par to, ka gaisa patrulēšanas misijaiBaltijas valstīs būs ilgtermiņa raksturs un tā ik pēc zināma laikatiks pārskatīta".
"Termiņu nav – tā būs ilgtermiņa misija ar [termiņu]pārskatīšanu, un Baltijas valstīm būs pienākums palielinātuzņemošās puses ieguldījumu," sacīja Juknevičiene.NATO Militārā komiteja 2.februārī ierosināja, ka Baltijas valstugaisa telpas patrulēšanas misijas mandātu nevajadzētu ierobežotlīdz 2018.gadam, kā to vēlējās vairākas dalībvalstis.
Iepriekš trešdien aģentūra "Associated Press" neprecīzi ziņoja,ka misija pagarināta tikai līdz 2018.gadam.
Šo lēmumu apsveicis NATO ģenerālsekretārs Anderss FoRasmusens.
"Es silti apsveicu Ziemeļatlantijas padomes trešdienas lēmumuapstiprināt Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijaspagarināšanu," sacīts Rasmusena paziņojumā.
"Šī misija turpina demonstrēt alianses uzticību kolektīvajaiaizsardzībai un visu dalībvalstu solidaritātei," piebilstspaziņojumā.
"Sadarbība gaisa telpas patrulēšanā arī ir piemērs tādaisadarbībai starp dalībvalstīm, kas kļūs būtiski svarīga nākotnē,mums saskaņojot drošības prasības ar budžeta realitātēm. Tas irgudrās aizsardzības gars, un es ceru, ka tas kļūs par NATO galvenoprincipu mūsu samitā Čikāgā maijā," piebilda Rasmusens.
Tā kā Baltijas valstīm nav nepieciešamā bruņojuma, NATOiznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā, patrulē Baltijasvalstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanasNATO 2004.gada martā. Alianses valstis patrulē rotācijaskārtībā.
Līdz šim misijas termiņš bija noteikts līdz 2014.gadam. Tāpagarināšana oficiāli jāapstiprina NATO samitā Čikāgā maijā.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauž gandarījumu par panākto vienošanos pagarināt NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju, kas apliecina alianses valstu solidaritāti un ir liels solis pretī pozitīvam lēmumam Čikāgas samitā, informēja ministra pārstāve Inga Saleniece.
"Latvija ir gatava paplašināt uzņemošās valsts atbalsta klāstu un apjomu, valstīm, kas piedalīsies gaisa patrulēšanā, tādējādi sniedzot lielāku ieguldījumu misijas nodrošināšanā. Ceru, ka šis pozitīvais "gudrās aizsardzības" piemērs ļaus nākotnē īstenot virkni citu tik pat veiksmīgu sadarbības projektu NATO ietvaros," pauž Pabriks.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (ZRP) pauž gandarījumu NATO lēmumu, informēja Ārlietu ministrija. "Šī ir galvenā Latvijas prioritāte gaidāmajā NATO samitā Čikāgā šā gada 20.–21.maijā, un šodien pieņemtais lēmums ļaus samitā oficiāli pieteikt NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijas Baltijas valstīs turpināšanu," norāda Rinkēvičs.
"Šī operācija ir labs NATO pieteiktās "gudrās aizsardzības" iniciatīvas piemērs, kas demonstrē sabiedroto solidaritāti un apņēmību pildīt kolektīvās aizsardzības uzdevumus. NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē, Lietuvā, patrulē Baltijas valstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas NATO 2004. gada martā," norāda ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!