Ledāju kušana paaugstina okeānu ūdens līmeni par 1,5 milimetriem gadā  (24)

Kolorado universitātes zinātnieki Džona Vāra vadībā nonākuši pie šāda secinājuma, izpētot divu klimata pavadoņu GRACE datus par ledāju masas svārstībām ārpus Arktikas.

Divas zondes GRACE tika palaistas 2002.gada martā. To galvenais uzdevums ir precīzas Zemes gravitācijas kartes izstrādāšana. Tagad pētnieki abus pavadoņus izmanto, lai novērotu "ledus cepures" uz Zemes poliem un citiem klimata pētījumiem. Vārs un viņa kolēģi izmantoja pavadoņu datus, lai noteiktu ledāju masas izmaiņas laikā no 2003. līdz 2010.gadam.

"Mēs esam pirmie, kas mēģinājuši noteikt ledāju zaudētā ūdens daudzumu ar GRACE palīdzību. Šo aparātu galvenā priekšrocība ir, ka tie novēro visu sistēmu kopumā. Lai gan mēs nesaņēmām atļauju novērot atsevišķus ledājus, tomēr GRACE dati bija ļoti noderīgi," norāda pētnieki.

Pētījumā noskaidrots, ka ledāji un citi ledus masīvi mērenajā un tropu joslā ik gadu zaudē aptuveni 148 miljardus tonnu masas gadā. Tai pat laikā Zemes polu "ledus cepures" sarukušas daudz straujāk – par aptuveni 380 miljardiem tonnu gadā.

Zinātnieki aplēsuši, ka šāds masas zaudējums atbilst pasaules okeāna ūdens līmeņa kāpumam par 1,5 milimetriem gadā. Citiem vārdiem, septiņu novērojumu gadu laikā ledāju kušana ir paaugstinājusi okeāna ūdens līmeni par aptuveni centimetru. "Ja izkustu visi ledāji, ar to pietiktu, lai pārklātu visu ASV teritoriju ar ūdens slāni aptuveni pusmetra biezumā," norāda pētnieki.

Zinātnieki arī pētīja, kuros mērenās un tropu joslas reģionos ledāji zaudējuši lielāko ūdens daudzumu. Šim nolūkam pētnieki izvēlējās 175 kalnu apgabalus, kas pilnībā klāti ar ledu, un novēroja masas izmaiņas tajos.

Pētījumā noskaidrots, ka Himalaji un to apkārtnes kalnu masīvi zaudē daudz mazāk ūdens nekā lēsts iepriekš. Zinātnieki uzskata, ka šie ledāji zaudē aptuveni četrus miljardus tonnu ledus gadā. Lielākā daļa līdzšinējo klimata modeļu pieņēma, ka Himalaju sistēmā ikgadējais ūdens zudums ir ap 50 miljardiem tonnu gadā.

"Himalaju dati mums ir liels pārsteigums. Viens no šīs parādības izskaidrojumiem varētu būt tāds, ka iepriekš ledāju kušana šajā reģionā pētīta zemākajās piekalnēs Āzijā, secinājumus attiecinot arī uz augstākajām virsotnēm. Atšķirībā no zemākajiem ledājiem augstkalnu ledāju temperatūra vēl ir pietiekami zema, lai tos neietekmētu globālā temperatūras paaugstināšanās," skaidroja Vārs.

Publikācijas autori uzskata, ka viņu pētījums ļaus precīzāk prognozēt ūdens līmeņa kāpumu pasaulē tuvākajā nākotnē. Tomēr tālākai nākotnei būs nepieciešama daudz labāka izpratne par fiziskajiem procesiem, kas notiek ledājos klimata pārmaiņu dēļ, uzsver pētnieki.