Meksikas un Lielbritānijas zinātnieki uzskata, ka nosacīti mērens, nevis postošs sausums varēja būt par iemeslu Maiju civilizācijas bojāejai tagadējās Meksikas un Gvatemalas teritorijā, vēsta raidsabiedrība BBC.
Līdz šim tika uzskatīts, ka Maiju civilizācija varētu būt iznīkusi pamatīga sausuma dēļ, bet zinātnieki noskaidrojuši, ka nokrišņu daudzuma samazināšanās par 25 % – 40% varēja būt pietiekama, lai izsīktu ūdens rezerves reģionā.
Pētījumu veica Jukatanas Zinātnes centrā Meksikā un Sauthemptonas Universitātē Lielbritānijā.
Zinātnieki, izmantojot sarežģītas modelēšanas tehnikas, aprēķinājuši nokrišņu un iztvaikošanas līmeni reģionā starp 800. un 950. gadu, kad Maiju civilizācija strauji iznīka.
Pētījuma rezultāti liecina, ka samērā neliels nokrišņu daudzuma samazinājums ir bijis pietiekošs, lai izsīktu ūdens avoti Jukatanas zemienē, kurā nav upju.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.
Klasiskās Maiju civilizācijas, kura pastāvējusi aptuveni sešus gadsimtus un radījusi sarežģītu arhitektūru, matemātiku un kultūru, bojāejas iemesli ilgu laiku ir mīkla senatnes pētniekiem.
Maiju civilizācijas Klasiskais periods ilga no aptuveni 250. līdz 900. gadam mūsu ērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!