Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka populārākais kandidāts ir Sociālistiskās partijas izvirzītais Fransuā Olāns un otrajā kārtā, kas notiks pēc divām nedēļām, iekļūs arī pašreizējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš ir labēji centriskās partijas "Savienība par tautas kustību" (UMP) līderis.
Pārējie astoņi kandidāti ir galēji labējās eiroskeptiskās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, centriskās Demokrātiskās kustības kandidāts Fransuā Bairū, galēji kreisās Komunistu koalīcijas un Kreisās frontes līderis Žans Liks Melanšons, Francijas Zaļās partijas kandidāte Eva Žolī, Nikolā Dipons-Enjāns no konservatīvās eiroskeptiskās partijas "Republikas celšanās", Francijas Komunistu savienības politiķe Natalī Arto, Jaunās antikapitālistu partijas politiķis Filips Putū, kā arī neatkarīgais kandidāts Žaks Šemināds no partijas "Solidaritāte un progress", kas ir daļa no starptautiskās Lindona Larūša kustības.
Francija ir prezidentāla republika. Prezidenta amata termiņš ir pieci gadi.
Vēlēšanu tiesības ir vairāk nekā 44,5 miljoniem Francijas pilsoņu.