Krievija nepieļaus nevienai pasaules valstij radīt pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas varētu "izjaukt stratēģisko balansu", piektdien paziņojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins, vēsta "Itar Tass".
"Pretraķešu aizsardzības sistēmas ir ilūzijas, lai kādas naudas tajās neinvestētu, tieši tāpēc, ka mēs nekad neļausim izveidot viņiem tādu sistēmu un izjaukt stratēģisko balansu," apmeklējot Militāri rūpniecisko korporāciju "NPO Mašinostroenije" paziņojis Rogozins.
Pēc viņa teiktā, neviens nevarēs izveidot tādu pretraķešu aizsardzības sistēmu, kas garantētu vienai atsevišķai valstij pilnīgu drošību.
Rogozins piebildis, ka "NPO Mašinotsrojenije" darbi ir unikāli un valsts tos atbalstīs. Korporācija ir viens no galvenajiem Raķešu spēku, kara flotes un Gaisa un kosmosa aizsardzības spēku ieroču izstrādātājiem un ražotājiem Krievijā.
Jau ziņots, ka Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs ceturtdien paziņoja, ka Maskava var pieņemt lēmumu par brīdinājuma triecienu pa Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas objektiem, ja tie apdraudēs Krievijas drošību.
NATO plānotās Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas nolūks ir nodrošināt aizsardzību pret raķešu uzbrukumiem no tādām neprognozējamām valstīm kā Irāna. Maskava vēlas, lai NATO paraksta juridiski saistošu dokumentu, kurā būtu apstiprināts, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nav vērsta pret Krieviju, bet Ziemeļatlantijas alianse apgalvo, ka to ir apstiprinājusi jau pietiekami daudzos paziņojumos.
Ir paredzēts, ka NATO pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā pilnībā sāks darboties 2018.gadā. Tās komandcentrs atradīsies ASV aviobāzē Ramšteinā, Vācijā, un sāks darboties pēc NATO samita, kas maijā notiks Čikāgā.
NATO jau pagājušajā gadā paziņoja, ka Spānijā bāzēsies ASV kuģi ar pārtvērējraķetēm, bet agrīnā brīdinājuma radars atradīsies Turcijā. Uz zemes bāzētās pārtvērējraķetes tiks izvietotas Rumānijā līdz 2015.gadam un Polijā līdz 2018.gadam.