Polija bija izvietots slepens ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietums, intervijā "Gazeta Wyborcza" atzinis Bijušais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis.
"Protams, viss noticis ar manu akceptu," viņš atzinis.
Pēc viņa teiktā, Polija piekritusi sadarboties ar CIP, jo to "pieprasījis toreizējais Polijas stāvoklis".
"Pēc uzbrukuma "World Trace Center" [11.septembra terora aktiem] mēs atzinām, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā apstākļus. Notikumi pēc 11.septembra mūs pārliecināja vēl vairāk. Uzbrukumos Ņujorkā, Londonā, Madridē gājuši bojā arī Polijas pilsoņi. Mums tas bija jādara," skaidrojis eksprezidents.
Savukārt oponentu argumentus pret šādu sadarbību ar CIP viņš nodēvējis par "pret ASV vērsto propagandu".
"Mēs neaizturējām teroristus, mēs viņus nenopratinājām. Mēs pieļāvām, ka mūsu sabiedrotie rīkojas saskaņā ar likumu. Ja tur noticis kaut kas nelikumīgs, par to atbild amerikāņi, lai viņi arī atskaitās," intervijā paudis Kvasņevskis.
Viņš arī uzsvēris, ka viņam nav bijis nekādas informācijas par iespējamo ieslodzīto spīdzināšanu.
"Lēmums sadarboties ar CIP bija riskants, amerikāņi varēja izmantot nepiemērotas metodes. Taču, ja CIP aģents vardarbīgi izturētos pret ieslodzīto "Marriott" viesnīcā Varšāvā, vai par to vainotu viesnīcas vadību? Mums nebija informācijas par jebkādām spīdzināšanām," uzsvēris eksprezidents.
Jau vēstīts, ka arī Lietuvā izmeklē iespējamo CIP slepeno cietumu darbību valsts teritorijā, jo iepriekš parlamentārās izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka toreizējie Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītāji bijuši informēti par ASV slepenajiem projektiem, taču nav snieguši nepieciešamo informāciju valsts augstākajām amatpersonām.
Pirmo reizi ziņas par slepenu CIP cietumu Lietuvā izskanēja 2009.gada 20.augustā, kad ASV telekanāls "ABC News", atsaucoties uz anonīmiem "bijušajiem CIP darbiniekiem", informēja, ka Lietuva šīs iestādes vajadzībām atvēlējusi kādu ēku Viļņas apkārtnē, kurā aptuveni gadu līdz 2005.gada beigām turēti astoņi augsta ranga "Al Qaeda" kaujinieki.
Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisija savā izmeklēšanā konstatēja, ka Lietuvā bijuši radīti visi nepieciešamie apstākļi slepena CIP cietuma pastāvēšanai un CIP aizturēto personu ievešanai un izvešanai, taču tie nav izmantoti. Savukārt Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tai nav izdevies gūt apstiprinājumu šādu telpu pastāvēšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!