Pēc visu balsu saskaitīšanas, izņemot ārvalstīs nodotās balsis, Olands ir ieguvis 51,67% balsu, bet viņa sāncensis pašreizējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš ir valdošās labēji centriskās partijas "Savienība par tautas kustību" (UMP) līderis, - 48,33% balsu.
Olands būs pirmais Francijas prezidents no Sociālistiskās partijas kopš 1995.gada, kad prezidenta amatu atstāja Fransuā Miterāns. Viņa uzvara var nozīmēt pārmaiņas Eiropas Savienībai (ES), kas mēģina atkopties no finanšu krīzes, un Francijai, kas ir eiro zonas otra lielākā ekonomika un ar kodolieročiem bruņota ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts.
Olands, kuru apsveica milzīgs atbalstītāju skaits Bastīlijas laukumā Parīzē, nosauca savu uzvaru par daļu no kustības pret finanšu taupības pasākumiem Eiropā.
"Jūs esat daudz vairāk nekā cilvēki, kas grib pārmaiņas. Jūs jau esat kustība, kas rodas visā Eiropā un varbūt pat pasaulē," sacīja Olands, uzrunājot savus atbalstītājus.
Olands jau svētdienas vakarā savā dzimtajā Tilas pilsētā paziņoja, ka "Francija izvēlējusies pārmaiņas", un brīdināja citu ES valstu līderus, ka viņš centīsies īstenot savu solījumu pārorientēt ES fiskālos pasākumus no taupības uz izaugsmi.
"Šī ir misija, ka tagad ir manējā: dot Eiropas projektam izaugsmes, nodarbinātības, labklājības dimensiju - īsi sakot, nākotni," teica Olands. "Es to iespējami drīz pateikšu mūsu Eiropas partneriem un pirmām kārtām Vācijai .. Mēs neesam tikai kāda valsts uz planētas, tikai kāda valsts pasaulē, mēs esam Francija," sacīja Olands.
Olands norādīja, ka pirmais ārvalstu politiķis, ar kuru viņš tiksies, būs Vācijas kanclere Angela Merkele, kurai ir svarīga loma ES budžeta politikā.
Merkele telefonsarunā ar Olandu apsveica viņu ar uzvaru un uzaicināja apmeklēt Berlīni iespējami drīz pēc inaugurācijas prezidenta amatā. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle solīja, ka Vācija un Francija "kopīgi strādās pie [ekonomikas] izaugsmes līguma", un pauda pārliecību, ka abu valstu "draudzība tālāk padziļināsies".
Olanda inaugurācija prezidenta amatā ir gaidāma līdz 15.maijam. Pēc tikšanās ar Merkeli viņam paredzētas vairākas starptautiskas tikšanās, tostarp Lielā astoņnieka (G8) samitā, kas 18. un 19.maijā notiks ASV, un NATO sanāksmē Čikāgā 20. un 21.maijā.
ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā ar Olandu uzaicināja viņu uz sarunām pirms G8 samita un pauda cerību, ka viņi "cieši" sadarbosies, paziņoja Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs.
Sarkozī atzina savu sakāvi, novēlēja Olandam "veiksmi" un norādīja, ka grasās aiziet no lielās politikas.
"Franču tauta ir izdarījusi izvēli .. Fransuā Olands ir Francijas prezidents un ir jāciena," paziņoja Sarkozī saviem atbalstītājiem. "Šajā jaunajā laikmetā es palikšu viens no jums, bet mana vieta vairs nebūs tāda pati. Mana iesaistīšanas manas valsts dzīvē būs citāda," sacīja Sarkozī.
Sarkozī neapstiprināja savu aiziešanu no UMP vadītāja amata, tomēr UMP augstas amatpersonas minēja Sarkozī teikto, ka viņš nevadīs šo partiju jūnijā gaidāmo parlamenta vēlēšanu laikā.
Olands un viņa komanda aicināja piekritējus nodrošināt labus panākumus Sociālistiskajai partijai parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā 10.jūnijā un otrajā kārtā 17.jūnijā. "Vēl ir daudz darāmā nākamajos mēnešos, pirmām kārtām jānodrošina prezidentam vairākums [parlamentā]," sacīja Olands, uzrunājot pūli Parīzē.
Svētdien publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka 31% vēlētāju plāno balsot par Sociālistisko partiju, bet 30% - par UMP.
Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam desmit kandidāti, Olands saņēma 28,63% balsu, bet Sarkozī - 27,18% balsu. Trešajā vietā ar 17,9% balsu palika galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marī Lepēna, kura aicināja savus atbalstītājus nebalsot ne par vienu no otrās kārtas kandidātiem un mest urnās neaizpildītus biļetenus.
Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 79,84%, bet otrajā kārtā - 81,03%.
Francijas prezidenta amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!